Saeima ceturtdien, 23. oktobrī, pēc garām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja izstāšanos no Stambulas konvencijas. Dienu iepriekš to atbalstīja atbildīgajā komisijā, dodot vienu dienu priekšlikumu iesniegšanai. Parlamentā lēma likumprojektu skatīt steidzamības kārtā, tātad to skatīs vēl tikai vienā lasījumā.
Ar spraigām debatēm parlaments ceturtdien atbalstīja Stambulas konvencijas denonsēšanu pirmajā lasījumā.
Ar 52 balsīm “par” to atbalstīja opozīcijas partijas – “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā” – kopā ar koalīcijas partiju Zaļo un Zemnieku savienība un vairākiem ārpusfrakcijas deputātiem.
Savukārt “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Skaidrīte Ābrama balsojumā nepiedalījās. Pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits balsojumā atturējās.
Koalīcijas deputāti debatēs norādīja arī uz reputācijas riskiem, izstājoties no konvencijas.
“Tas būs apkaunojums, kas vilksies līdzi ne tikai šim, bet arī nākamajiem Saeimas sastāviem. Arī katram no jums, kas atbalstīs šo iniciatīvu personīgi.
Process būs izgaismojis to, kādu kaitējumu var radīt Saeima, ja tai uzticēto varu izmanto bezatbildīgi.
Diskusija par stambulas konvenciju ir kļuvusi par piemēru hibrīdkara metodēm,” teica deputāts Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”).
Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka šajā laikā parlaments būtu varējis pievērsties citiem jautājumiem.
“Kāpēc mums šī debate vispār ir vajadzīga? Šodiena bija ieplānota kā latviešu valodai veltīta diena, kurā galvenā uzmanība ir mūsu mīļajai valodai. Un jūs par visām varītēm liekat iekšā konvenciju. Mēs būtu varējuši strādāt pie jautājumiem, kas ir vajadzīgi inovācijām Latvijā. Mēs varētu pievērsties drošībai, bet jūs gribat tikai stambulēt.
Kādēļ mēs gribam nonākt šo valstu klubiņā, kur ir Krievija, kas ir izslēgta no Eiropas Padomes, Baltkrievija?” pauda politiķe.
Savukārt opozīcija turpināja uzsvēr ideoloģiskus jautājumus. Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) frakcijas vārdā rosināja vardarbības problēmu risināt, stiprinot Latvijas likumus.
“Liberāļu nometne mēdz novērst uzmanību no tā, ka Stambulas konvencija paredz sociālo dzimumu ieviešanu. Ikviens, kas iebilst pret konvenciju, tiek apzīmēts par putinistu,” teica Petraviča.
Arī Svetlana Čulkova (“Stabilitātei!”) pauda pārliecību, ka vardarbības apkarošanai konvencija nav vajadzīga.
“Mēs jau šodien varam cīnīties pret vardarbību ar esošajiem likumiem. Mums ir dienesti un viss pārējais, lai aizsargātu ikvienu cilvēku Latvijā. Stambulas konvencija nepasargā sievietes, tas pasargā ideoloģiju,” uzskata Čulkova.
EPPA prezidents aicina Saeimu balsot “pret”
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls ceturtdien aicināja Saeimu balsot pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.
“Esmu ārkārtīgi nobažījies par Saeimā šodien un nākamnedēļ paredzētajiem parlamenta balsojumiem steidzamības kārtā par izstāšanos no Stambulas konvencijas, nesagaidot Venēcijas komisijas atzinumu, ko ir pieprasījis Latvijas tieslietu ministrs,” teikts Rusopula paziņojumā.
“Latvijas parlamentārieši riskē sūtīt vēstījumu vardarbībā cietušajām sievietēm, ka viņu tiesības un vajadzības netiek uztvertas nopietni un ka viņas nav pelnījušas šīs konvencijas augstos aizsardzības un atbalsta mehānismus,” viņš uzsvēra.
Ja deputāti nobalsos par šīs svarīgās konvencijas denonsēšanu tikai nedaudz vairāk nekā gadu pēc tās stāšanās spēkā Latvijā, valsts kļūs par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas izstāsies no kāda svarīga Eiropas Padomes cilvēktiesību līguma, teikts paziņojumā.
“Tas ir vēl jo nopietnāk, ņemot vērā, ka ES pati 2023. gadā kļuva par Stambulas konvencijas līgumslēdzēju pusi un ka Stambulas konvencija neapšaubāmi ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes juridiskajiem instrumentiem, kas ir tās pamatvērtību centrā,” pavēstīja Rusopuls.
“Es stingri aicinu Saeimu balsot par to, lai saglabātu Stambulas konvencijā noteikto sieviešu tiesību un dzīvības aizsardzību, kas Eiropā un ārpus tās tiek uzskatīta par “zelta standartu” cīņā par vardarbības pret sievietēm novēršanu un sodīšanu par to,” norādīja Rusopuls.
Eksperti un organizācijas norāda uz riskiem, Latvijai izstājoties
Organizācija, kas strādā ar vardarbībā cietušām sievietēm – centrs “Marta” – vairākkārt lūdza parlamentu šādu soli nespert. Centrā uzsvēra, ka pievienošanās šādai konvencijai ir starptautiska apņemšanās un vienošanās, kas Latvijai uzliek par pienākumu uzņemtās saistības pildīt.
Opozīcijas deputāti un ZZS kā alternatīvu sabiedrībai steidza piedāvāt deklarāciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”, ko parlamentā atbalstīja 17. oktobrī. Taču eksperti norāda – deklarācijai nav vienlīdzīgs spēks ar ratificētu starptautisku konvenciju, kurā ir arī kontroles mehānismi.
Piemēram, tiesībsardze Karina Palkova uzsvēra, ka deklarācijai nav nekāda juridiska spēka un tā nerada tiesiskas saistības. Arī Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine intervijā Latvijas Radio to uzsvēra. Reine sacīja, ka ap šo jautājumu pašlaik ir daudz dezinformācijas un “konvencija ir starptautiskās sadarbības mehānisms, nevis ideoloģisks instruments”.
Arī daļa iedzīvotāju steidza izteikt savu viedokli gan protestējot, gan dažu dienu laikā savācot 10 000 parakstu iniciatīvai par Latvijas dalības konvencijā turpināšanu.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) norādījusi, ka izstāšanās no konvencijas var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju, investīciju vidi un sociāli ekonomisko attīstību.
Finanšu ministrija savukārt uzsvērusi, ka izstāšanās no konvencijas ietekme uz tautsaimniecību vēl jāvērtē.
Atturīgs par gaidāmo saistībā ar šo jautājumu šonedēļ bija Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš skaidroja, ka diskusijās neiesaistīsies, līdz Saeima pieņems gala lēmumu. Iespējamo rīcību gadījumā, ja šis lēmums būs konvenciju denonsēt, Rinkēvičs neatklāja.
Līdz šim no Stambulas konvencijas izstājusies tikai Turcija.
Konvencijas 80. pants paredz, ka lēmums par tās denonsēšanu jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Izstāšanās stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs saņēmis šo lēmumu.
KONTEKSTS:
Latvijā atkal aktualizējies jautājums par Stambulas konvenciju, jo Saeimā pēc opozīcijas ierosinājuma vērtē Latvijas izstāšanos no tās. Tā kā šādu ierosinājumu atbalsta arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ir liela iespējamība, ka to denonsēs. Tas izraisījis ne vien protestus sabiedrībā, bet arī šūpošanos koalīcijā.
Vienlaikus Saeimā nonākusi opozīcijas partiju un ZZS sagatavotā alternatīva Stambulas konvencijai. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādījusi, ka izstrādātā alternatīva nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām. Vienlaikus tiesībsardze Karina Palkova uzsvērusi – Saeimā piedāvātajai deklarācijai nav juridiska spēka un tā pati par sevi nerada nekādas tiesiskas saistības.
Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā – septiņarpus gadus pēc tās parakstīšanas. Tas bija laikā, kad labklājības ministrs bija ZZS politiķis Uldis Augulis. Toreiz viņš ZZS atbalstu konvencijas ratificēšanai pamatoja ar mērķi aizsargāt sievietes no vardarbības. Labklājības ministrija konvencijai toreiz pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. ZZS nesen izplatīja paziņojumu, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija pārkāpušas deklarāciju, jo izmantojušas to citiem mērķiem – popularizējušas citu izpratni par dzimumu, stiprinot dzimtes ideoloģiju Latvijā. Abas ministres pret to iebildušas.
Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Labklājības ministrija iepriekš vēstīja, ka pēdējos gados Latvija būtiski stiprinājusi vardarbības mazināšanu.