Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien ir sapulcējušies Briselē. Viens no karstākajiem jautājumiem ir par reparāciju aizdevumu Ukrainai 140 miljardu eiro apmērā. To nodrošinātu Krievijas iesaldētie aktīvi. Briselē ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ES valstu līderu vidū notika karstas diskusijas par Krievijas iesaldēto aktīvu, proti, Krievijas Centrālās bankas iepirkto Rietumu vērtspapīru un obligāciju, kas glabājas Beļģijas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā “Euroclear” un pelna procentus, izmantošanu Ukrainas reparāciju aizdevumam.
Beļģijas premjers vēlas stingrākas garantijas savai valstij
Lielākā iesaldētā naudas summa atrodas Beļģijā, tādēļ tās premjers Barts de Vēvers vēlas panākt pēc iespējas stingrākas garantijas savai valstij gadījumā, ja tiesa kādā brīdī liek šo naudu atdot Krievijai.
“Mēs vēlamies risku savstarpēju sadali, jo risks ir ļoti, ļoti liels. Mēs varētu saskarties ar prasībām par desmitiem, varbūt 100 miljardu eiro. Tātad, ja rodas šādas prasības, mums ir jābūt atbildīgiem kopā. Otrs nosacījums, ko mēs vēlamies, ir tas, ka ir jābūt kopīgām garantijām. Ja skaidrā nauda ir jāliek galdā, tad tam jānotiek nekavējoties. Katrai dalībvalstij būs jāiesaistās, ja kaut kas noies greizi,” teica Beļģijas premjers.
Beļģijas premjers arī uzskata, ka arī citām valstīm, kurās atrodas milzīgas Krievijas naudas summas un kuras par to ir klusējušas, būtu jāpievienojas. Dalībvalstis ir gatavas “dalīt riskus” ar Beļģiju, taču diplomāti saka, ka Beļģija grib ietvert arī to risku segšanu, kas saistīti ar Krievijas atriebību pret privātajiem Beļģijas uzņēmumu un iespējamo to īpašumu konfiskāciju.
“Ja mēs vēlamies šos līdzekļus dot Ukrainai, tad mums tas ir jādara visiem kopā. Pretējā gadījumā Krievijas atbildes soļi varētu skart tikai Beļģiju, kas nebūtu pārāk prātīgi. Mēs esam maza valsts, un šādi atbildes soļi varētu būt diezgan smagi. Viņi varētu konfiscēt dažādu Rietumu banku naudu, kas atrodas Krievijā, konfiscēt Eiropas kompānijas, kas darbojas Krievijā. Paskatieties, kas notika ar “Google”. Tas pats var notikt ar jebkuru Eiropas izcelsmes kompāniju Krievijā. Tādēļ, ja mēs vēlamies spert šo soli, mums būtu jāsaprot, ka tam ir augsti riski, kuri mums jāuzņemas visiem kopā,” teica de Vēvers.
Diplomāti uzsver, ka Beļģija grib ietvert arī to risku segšanu, kas saistīti ar Krievijas atriebību pret privātajiem Beļģijas uzņēmumiem un iespējamo to īpašumu konfiskāciju. Tomēr tas daudzus neapmierina, jo šādiem uzņēmumiem jau sen bija jāpamet Krievijas tirgus.
Tāpat Beļģijas valdības vadītājs vēlas, lai arī citās Eiropas valstīs iesaldētā Krievijas nauda tiktu aizdota Ukrainai. Ir zināms, ka Francijā ir iesaldēti 19 miljardi un Luksemburgā vēl 10 miljardi eiro.
Latvijas premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) atzīst, ka Beļģijas premjera uzdotie jautājumi lielākoties ir vietā.
“Labā ziņa būs tā, ka mēs visi sapratīsim, ka mēs ejam uz priekšu. Ja paliek vēl kāds jautājums, kas ir jāatrunā, tad to var atrunāt. Bet šobrīd tā būtu ļoti spēcīga ziņa no Eiropas, jo [..] tas diezgan lielu spiedienu iedotu uz Krieviju un arī tas labāk sagatavotu Zelenski jebkurām potenciālajām sarunām, ja tādas vispār būtu,” sacīja Siliņa.
Eiropas valstis cer vienoties par reparāciju aizdevumu Ukrainai līdz gada beigām.
Zelenskis: Iesaldētos Krievijas līdzekļus vajadzētu izmantot plašākām vajadzībām
Ukrainai nepieciešami līdzekļi no iesaldētajiem Krievijas aktīviem jau nākamā gada sākumā. Tā preses konferencē Briselē žurnālistiem paziņojis Zelenskis. Turklāt Krievijas līdzekļus vajadzētu izmantot ne tikai humānām vajadzībām.
“Mums vajag izmantot jebkāda veida Krievijas naudu ražošanas vajadzībām Ukrainā, un palielināt [ražošanu]. Tas ir lētāk un ātrāk. Pirmkārt, mēs runājam par tālas darbības [ieročiem]. Par droniem, par elektroniskās kara darbības sistēmām, un par raķetēm,” teica Zelenskis.
Ukrainas līderis arī pauda cerību, ka, ja ASV nepiegādās tālas darbības rādiusa “Tomahawk” raķetes, tad tālās darbības ieročus varētu piegādāt Eiropa.
“Un šie tāla darbības rādiusa ieroči nav tikai ASV; tie ir arī dažās Eiropas valstīs, tostarp “Tomahawk”. Mēs jau runājam ar valstīm, kas var palīdzēt. Un, starp citu, tikai paskatieties, cik nervozs, starp citu, kļuva Putins, kad šī tēma tika apspriesta. Viņš saprot, ka tāla darbības rādiusa ieroči var patiesi mainīt kara gaitu,” skaidroja Zelenskis.
Viņš teica sabiedrotajiem, ka nevēlētos, lai Krievija ar kādas trešās valsts starpniecību piedāvātu savu kara beigu plānu.
Tādēļ Kijiva rosina sagatavot atsevišķus Eiropas miera plāna punktus.
Zelenskis uzsvēra, ka ceturtdienas triecieni bērnudārzam Harkivā parāda, ka Krievija nav gatava izbeigt karu. Viņaprāt, lielāks spiediens panāks, ka Krievija sēdīsies pie sarunu galda.
Ukrainas prezidents arī pauda šaubas par Ķīnas nostāju.
“Ķīna ir patiešām sarežģīts jautājums. Mums nav pat pastāvīga dialoga ar Sji Dzijņpinu. Bija dažas telefonsarunas, un viņš man teica, ka nepārdos ieročus. Es neko nezinu par ieroču sūtījumiem. Bet es zinu vienu – Ķīna palīdz Krievijai, nepalīdz Ukrainai, un nav ieinteresēta mūsu uzvarā un Krievijas sakāvē,” viņš piebilda.