Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir uzsākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, pieprasot valdībai nekavējoties, trīs dienu laikā, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp mediķu algu palielinājumam. Šāda radikāla rīcība seko pēc nespējas vienoties par pietiekamu finansējumu, ko apliecina arī nesenās sarunas Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kur Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie 34 miljoni eiro tika atzīti par absolūti nepietiekamiem arodbiedrības prasībām.
Prasības un argumenti
Arodbiedrības sākotnējā prasība bija par 15% darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām un 140 eiro pieaugumu atbalsta personām. Vēlāk šī prasība tika precizēta uz 13,5% pieaugumu ārstniecības personām, kas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro. Šis pieprasījums balstīts uz FM prognozi par vidējās darba samaksas pieaugumu tautsaimniecībā 2025. un 2026. gadā kopā par 13,5%. LVSADA uzsver, ka pašreizējā valdības politika nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju. Arodbiedrība arī atsaucās uz Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kas norāda uz zemo valsts finansējumu veselības aprūpei Latvijā, padarot to arvien nepieejamāku iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka Veselības ministrijas (VM) pamatfunkciju izpildei pieejamais finansējums atpaliek no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro.
Tiek kritizēts arī tas, ka, lai gan valdības budžeta projekts 2026. gadam paredz papildu finansējumu, tas nav pietiekams, un kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) finansējums nevis pieaug, bet samazinās, pārkāpjot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Starptautiskie dati arī liecina, ka Latvija ir starp Eiropas valstīm ar augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem veselības aprūpē.
Veselības ministra skepse un valdības piedāvājums
Veselības ministrs Hosams Abu Meri pauž skepsi par iespēju piešķirt mediķu prasītos papildu 133 miljonus eiro nākamā gada budžetā, norādot uz Latvijas ierobežoto fiskālo telpu. Viņš atzīst, ka kopējā sadalāmā summa veselības aprūpei varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, taču pastāv daudz citu nozaru ar objektīvām vajadzībām, piemēram, drošība, demogrāfija un izglītība. Lai gan ministrs nevar apsolīt pilnu prasību izpildi, viņš norāda, ka, radoties papildu iespējām, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi, īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām ir zem vidējā līmeņa Eiropas Savienībā (ES). Tomēr ministrs arī atgādina, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.
Kā ziņots, valdība apstiprinājusi informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada valsts budžetam, paredzot papildu finansējumu veselības nozarei 34,5 miljonus eiro. Lielākā daļa šo līdzekļu – 20,9 miljoni eiro – tiks novirzīti mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, paplašinot valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu un uzlabojot medikamentu kompensācijas iespējas. Vēl 9,6 miljoni eiro paredzēti iedzīvotāju izdevumu mazināšanai par zālēm, paredzot kompensēt farmaceita pakalpojumu par recepšu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro, kā arī atbrīvojot no šī maksājuma 1. grupas invalīdus. Papildu 4 miljoni eiro paredzēti paliatīvās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
Turpmākās darbības un politiskā reakcija
LVSADA vadītājs Valdis Keris iepriekš norādīja, ka arodbiedrība līdz 16. septembrim gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet pēc tam tiks spriests par tālākajām darbībām. Arodbiedrība ir izteikusi neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri un Veselības ministrijai. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis LVSADA un ministru turpināt sarunas, uzsverot, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas un nepieciešams līdzsvarot veselības aprūpes vajadzības ar aizsardzības, drošības, izglītības un demogrāfijas jomu prasībām. Premjere Evika Siliņa apliecina, ka veselība ir viena no valdības prioritātēm un pauž uzticību ministram, uzsverot, ka diskusijām jābūt par visu nozari, ne tikai par mediķu atalgojumu.
Kā vēstīts, VM piedāvājusi LVSADA kopīgi iesniegt pieprasījumu par darba samaksas paaugstināšanu, kad tiks veidots valsts budžeta projekts 2027. gadam, taču arodbiedrība šādam piedāvājumam nav varējusi piekrist. Tiek uzsvērts, ka ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kas rada risku profesionāļu aizplūšanai no valsts sektora.
Situācija veselības aprūpes nozarē Latvijā ir sarežģīta, ko apliecina gan mediķu prasības, gan EK ziņojumi par zemo finansējumu un nepietiekamo pakalpojumu pieejamību. Svarīgi, lai dialogs starp sociālajiem partneriem turpinātos un tiktu rastas ilgtspējīgas risinājumi, kas nodrošinātu gan kvalitatīvu veselības aprūpi, gan motivētus darbiniekus.
“Mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu “zagšana” no vienas valsts uz otru,” uzsvēra Abu Meri.
Situācijas attīstība tuvākajās dienās būs ļoti svarīga, jo arodbiedrība ir solījusi sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, ja netiks panākts politiskais lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu.