Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem ceturtdien nav izdevies vienoties par reparāciju aizdevumu Ukrainai. Beļģijas premjers Barts de Vēvers uzstāj, ka viņa valstij ir nepieciešamas stingrākas garantijas no pārējām dalībvalstīm, lai tās būtu gatavas ātri iesaistīties un solidāri nodrošināt šo līdzekļu atmaksu Krievijai, ja tā lems tiesa.
Ierodoties uz ES dalībvalstu līderu sanāksmi, Beļģijas premjers Barts de Vēvers vairākās valodās atkārtoja vienu un to pašu frāzi, proti, ka viņa valstij ir nepieciešamas garantijas no pārējiem, lai Beļģijai nebūtu vienatnē jāatbild par Ukrainai izsniegto aizdevumu.
“Risks ir ļoti, ļoti liels. Mums varētu prasīt atmaksāt desmitiem vai pat simtiem miljardu eiro. Ja šādas prasības rastos, tad mums par tām būtu jāatbild visiem kopā. Otrkārt, ir jābūt kopīgām garantijām. Ja naudu nāksies likt galdā, tad katrai dalībvalstij būtu jāsamaksā sava daļa un jādara tas nekavējoties,” teica de Vēvers.
Beļģijas premjers ir satraukts, ka Krievija varētu vērsties kādā tiesā vai starptautiskajā arbitrāžā un apstrīdēt tās iesaldēto līdzekļu aizdošanu Ukrainai.
Tā kā lielākā summa atrodas Beļģijā, tad tieši šī valsts uzņemas visnopietnākos riskus.
Tomēr ideja par reparāciju aizdevuma izsniegšanu Ukrainai nav pilnībā noraidīta. Darbs pie Beļģijas premjera pārliecināšanas un dažādām juridiskām detaļām turpināsies līdz decembrī paredzētajai Eiropas Savienības līderu sanāksmei.
Beļģijas iebildumi sakņojas arī tajā, ka šī valsts šobrīd netieši apliek iesaldēto Krievijas naudu ar nodokļiem, kas palīdz palielināt izdevumus aizsardzībai. To pat dēvē par “vistu, kas dēj zelta olas”.
Ja šie līdzekļi tiktu aizdoti Ukrainai, tad Beļģijas budžetā rastos papildu robs, bet valdošajai koalīcijai jau tā ir grūti vienoties par nākamā gada budžetu.
Tomēr citas iespējas finansiāli palīdzēt Ukrainai pašlaik netiek īsti apspriestas. Tādēļ, iespējams, ka vienošanās par Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu aizdošanu Ukrainai tomēr varētu tikt panākta. Tomēr ar vēl vienu nosacījumu, proti, ja nauda tiek tērēta ieročiem, tad tiem lielākoties būtu jānāk no Eiropas ražotājiem. Šis aspekts ir ārkārtīgi būtisks Francijai, kur ir nozīmīga militārā industrija.
Karstas diskusijas arī par klimata politiku
Diskusijas ES valstu līderu vidū notika arī par klimata mērķu salāgošanu ar konkurētspēju. Latvijas premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka arī mūsu valstī mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarei būs grūti izpildīt nospraustos izmešu samazinājumu mērķus.
“Jo tad, kad klimata mērķus noteica, nebija karš Ukrainā. Es domāju, ka karš Ukrainā, sankcijas, viss tas, kas notiek ģeopolitiski, ļoti ietekmē gala cenu. Mums ir jābūt gataviem risināt tos jautājumus tādus, kādi viņi ir šodien, nevis skatoties no vakardienas perspektīvas. Tāpēc es domāju, ka mums, no vienas puses, ir jāpaliek stingriem tajā, ka, jā, mēs gribām būt tīrāki savas enerģijas iegūšanā. Bet tajā pašā laikā mums jādomā par to, cik tas reāli maksā,” teica Siliņa.
Diskusijas par to, vai līdz 2040. gadam valstis var samazināt izmešus par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadu rādītājiem un kādā veidā, turpināsies vides un klimata ministru sanāksmēs.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu