Liepājā notikusi starptautiska konference “Kultūras renovācija” » irLiepāja

“Kā kultūras dzīves organizētāji un arī  līdzcilvēki mēs esam atbildīgi par
kultūras un mākslas pieejamību visiem. Pasaule
šodien virzās uz priekšu ļoti strauji,
kultūrai un mākslai ir spēks mūs nedaudz
piebremzēt — lai sadzirdētu, pamanītu
un rīkotos. Patiesa kultūras renovācija sākas tad,
kad pieejamību un piekļūstamību redzam nevis kā pienākumu, bet
kā iespēju — pārdomāt, kā mēs radām, dalāmies un augam,” atklājot konferenci, sacīja Liepāja 2027
mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Konferences pirmajā daļā uzstājās Kopavoguras pašvaldības (Islande)
kultūras projektu vadītāja un bijusī Reikjavīkas Mākslas festivāla
mākslinieciskā vadītāja Vigdīsa Jakobsdotira (Vigdis Jakobsdottir), horeogrāfe Dalija Ačina Telandere (Dalija Acin Thelander) no Zviedrijas,
Bourges 2028 (Francija) pieejamības vadītājs Tibo de Martimprē (Thibaut de Martimprey), biedrības “Agape
LV” nozares Spēju kustība vadītāja Baiba Baikovska, koncertzāles “Lielais
dzintars” vadītājs Timurs Tomsons, kora “Balsis” vadītājs, projekta “Balsis
zīmju valodā” realizētājs Ints Teterovskis un apvienības “Apeirons“ vadītājs
Ivars Balodis. Konferences runātāji izcēla emocionālo
pieejamību, iekļaujoša kultūras piedāvājuma nozīmi bērniem ar dažādām
vajadzībām, kā arī dalījās pieredzē par to, kā nodrošināt līdzvērtīgas iespējas
iesaistei mūzikā, skatuves mākslā un citos kultūras procesos.

V. Jakobsdotira aicināja domāt par pieejamību
kā pastāvīgu procesu: “Pieejamība nav vienreizīgs darbs – tā ir gatavība
uzturēt saikni ar savu auditoriju, nepārtraukti pielāgojoties. Māksla un
kultūra nav privilēģija, tā ir mūsu kopīgā telpa.”.

Koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons
norādīja, ka piekļūstamība sākas ar vadības lēmumu, kam seko stratēģijas
izstrāde kopā ar sociālajiem partneriem – piekļūstamības ekspertiem,
lietotājiem u.c. Viņš akcentēja, ka nav jāmēģina visu paveikt uzreiz — katru
gadu iespējams koncentrēties uz vienu sociālo grupu, tādējādi soli pa solim
veidojot iekļaujošāku vidi.

Sarunā par kultūras piekļūstamību
cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem biedrības “Agape LV”
nozares Spēju kustība vadītāja Baiba Baikovska atgādināja, ka piekļūstamība nav
tikai pielāgota infrastruktūra, – būtiski, lai cilvēks to varētu izmantot
saviem spēkiem.

Savukārt Ivars Balodis no
organizācijas “Apeirons” piekļūstamības ieviešanu salīdzināja ar uzvalka
šūšanu, norādot, ka piekļūstamības risinājumiem ir jābūt cieņpilniem un
pārdomātiem, lai tos var gan uzraudzīt, gan uzlabot. Tāpat viņš aicināja
atcerēties, ka cilvēki ar invaliditāti nav tikai kultūras patērētāji; viņi ir
arī aktīvi kultūras procesu dalībnieki – kultūras un mākslas radītāji,
brīvprātīgie.

Konferences
otrajā daļā uz skatuves kāpa
projekta “Neredzamā pasaule” izveidotājs Maksims Mihejevs, biedrības
“SocIntegra” pārstāve Marija Kožarina, režisore un aktrise Liena Šmukste,
“Colorize” dibinātāja un vides pieejamības eksperte Lība Bērziņa,
lietojamības un piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko. Tika runāts par
sajūtu teātri, mākslu cilvēkiem ar redzes traucējumiem, mentālo un digitālo
piekļūstamību.

Režisore un aktrise Liena Šmukste dalījās
pieredzē par sajūtu teātri – mākslas formu, kas ļauj teātri piedzīvot ar visām
piecām maņām. Uzaugusi kopā ar neredzīgiem vecvecākiem, viņa uzsvēra, ka sajūtu
teātra mērķis ir radīt ikvienam pieejamus kultūras notikumus. “Izrādēs
skatītājiem ir aizvērtas acis – strādā visas maņas, un iztēle kļūst par
spilgtāko no tām.”

“Colorize” dibinātāja Lība Bērziņa, uzsvēra, ka
Eiropas Savienībā katram ceturtajam cilvēkam ir kāda invaliditāte, tāpēc
iekļaušana ir stāsts par mums visiem. Latvijā ir augsts cilvēku ar invaliditāti
īpatsvars, un 73% no viņiem ir bez darba, kas rada sociālo izolāciju un reizē
nezināšanu citam par citu. Lība aicināja iekļaut cilvēkus ar invaliditāti visos
kultūras līmeņos – ne tikai kā skatītājus, bet arī kā radošus un aktīvus
sadarbības partnerus.

Norisinājās arī diskusija “Pieejamība kultūrā – no politikas līdz
pieredzei”, kurā piedalījās
Latvijas Paraolimpiskās komitejas viceprezidents, vieglatlēts Aigars Apinis,
piekļūstamības eksperte Daiga Veinberga, Oulu 2026 projektu vadītāja Anna
Litevka-Antolainena (Anna
Litewka-Anttolainen) no
Somijas un Kultūras ministres ārštata padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām
organizācijām Paula Zvejniece. 

Diskusijas laikā tika secināts, ka iekļaujošu
kultūrtelpu var radīt tikai sadarbojoties. Tās pamatā ir atklāta saruna ar
piekļūstamības ekspertiem un tās lietotājiem. Svarīgi ir nebaidīties kļūdīties,
būt gataviem mācīties un uzklausīt citam citu. Piekļūstamības eksperte Daiga
Veinberga uzsvēra, ka iekļaujoša vide būtu jāveido jau bērnudārzos un skolās,
lai tā kļūtu par tikpat pašsaprotamu normu kā drošība. Pasaules čempions
paravieglatlētikā Aigars Apinis piebilda, ka Paralimpiskā komiteja jau šobrīd aicina
Latvijas skolas iesaistīties projektā “I’mPossible”, kura mērķis ir mācīt
skolēniem paralimpiskās kustības vērtības, empātiju un iekļaušanu.

Dienas noslēgumā dalībnieki piedalījās trīs
praktiskās darbnīcās. Oulu 2026 projektu vadītāja Anna Litevka-Antolainena
aicināja kultūras līderus uz konstruktīvu diskusiju par personīgo skatījumu uz
kultūras piekļūstamību. Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika
demonstrēja vieglākas valodas piemērus, rādot, kā sarežģīta informācija var
apgrūtināt efektīvu komunikāciju. Lietojamības un piekļūstamības eksperts
Pēteris Jurčenko dalījās ar bezmaksas rīkiem, kas palīdz padarīt digitālo vidi
pieejamāku ikvienam. Konferences vakarā interesentiem tika piedāvāts apmeklēt
sajūtu teātra piemēru – Cēsu Mazā teātra izrādi “Bezgalīgais ritums” Lienas
Šmukstes režijā.

Konferenci organizēja nodibinājums
“Nodibinājums Liepāja 2027”. Pasākumu līdzfinansēja Liepājas valstspilsētas
pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība,
Latvijas Kultūras ministrija un projekts “CreArt”. Atbalsta Francijas institūts Latvijā un Baltijas reģionā
lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express”.