Rīgā apzināti līdz tūkstotim bezpajumtnieku, tā par šonedēļ notikušā pētījumā provizoriski uzzināto Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” pastāstīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes antropoloģijas lektors, pētnieks Kārlis Lakševics. Šonedēļ Rīgā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, skaitīja bez pajumtes palikušos.
Pētījums noticis pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas. Tā atgādinājusi mērķi par Eiropu bez bezpajumtniekiem 2030. gadā. Tāpēc pētījuma galvenais nolūks bijis nevis saskaitīt cilvēkus bez pajumtes, bet izzināt iemeslus, kā viņi nonākuši šādā situācijā.
Stāstot par aptaujās ar cilvēkiem bez pajumtes dzirdēto, Lakševics uzsvēra, ka visbiežāk par iemesliem nonākšanai bezpajumtnieka statusā cilvēki minējuši parādsaistības, kā arī veselības problēmas, kas kādā brīdī liegušas turpināt darbu.
Tas ir mīts, ka bezpajumtniecība ar dzīvi uz ielas, naktspatversmē, mazdārziņu teritorijā vai citviet pilsētvidē būtu cilvēka brīva izvēle, pauda pētnieks.
“Visbiežāk ir bijis kāds kritisks moments dzīvē pirms mājokļa zaudēšanas. Piemēram, sarežģīti dzēšamas parādsaistības. (..) Lielākā daļa šo cilvēku, kad jautā, kas visvairāk vajadzīgs, atbildēja, lai ir kāda istabiņa, kur dzīvot,” sacīja Lakševics.
Par iespējamiem pašvaldību un valsts risinājumiem bezpajumtnieku problēmai vērtēti arī aspekti par to, cik izmaksā neatliekamās palīdzības brigāžu, pašvaldības policijas iesaiste un patversmju uzturēšana, un vai lētāk nebūtu šiem cilvēkiem nodrošināt pastāvīgu dzīvesvietu. Pie šādiem secinājumiem nonākusi, piemēram, Somija.
Rīgā notikušā pētījuma precīzus datus un plašākus secinājumus vēl apkopos.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu