Veselības ministrija (VM) piedāvā pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām –, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu. To ministrija rosina informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību.
ĪSUMĀ:
- Esošo slimnīcu dalījumu vērtē kā pārāk sadrumstalotu.
- Plāno stingrākas prasības par personālu un aprīkojumu.
- Valsts finansējumu slimnīcām varētu aprēķināt pēc sniegtā pakalpojuma kvalitātes.
- Pastiprināta uzmanība neatliekamās palīdzības nodrošināšanai pierobežas novados.
- Nozarē plānu vērtē dažādi.
Kāpēc reforma nepieciešama
Pašreizējā situācija rāda, ka slimnīcās trūkst personāla, kas būtiski ietekmē spēju nodrošināt paredzēto ārstniecību. Ir slimnīcas, kas nenodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstošā apjomā personāla trūkuma dēļ, tādēļ nepieciešams līdzšinējo kārtību pārskatīt.
Par to, ka slimnīcu tīklā izmaiņas ir nepieciešamas, Latvijai vairākkārt ir norādījuši Eiropas Komisijas un Pasaules bankas eksperti. Arī Valsts kontrole nesenajā ziņojumā iestājās par to, cik būtiskas ir pārmaiņas, secinot –
viena līmeņa slimnīcās pastāv lielas atšķirības gan pakalpojumu nodrošināšanā, gan kvalitātē.
Ir nepietiekams speciālistu skaits un nespēja nodrošināt nepieciešamo ārstu diennakts dežūras. Tas negatīvi ietekmē ne tikai vienlīdzīgas aprūpes pieejamību un veselības aprūpes sistēmas jau tā nepietiekamā finansējuma, par ko pesimistiska nākotnes aina, efektīvu izlietojumu, bet arī pacientu drošību.
Piedāvā pāreju no piecu uz trīs līmeņu modeli
Tādēļ VM piedāvā pārskatīt līdzšinējo sistēmu un pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli, iedalot slimnīcas daudzprofilu, reģionālajās un lokālajās.
Esošā piecu līmeņu pārvaldība radījusi sadrumstalotību un nepilnīgus pakalpojumus. Slimnīcu līmeņus un stacionāro pakalpojumu klāstu turpmāk rosina noteikt pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības.
Dzemdību palīdzībai un atsevišķiem citiem profiliem plānotas stingrākas prasības gan personāla, gan aprīkojuma ziņā.
Plāns paredz, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa, bet ne uz visām dosies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes.
Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi nepārtrauktā režīmā.
Līdz 2029. gadam, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēs arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem. Skaidro Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”):
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) par nepieciešamību pārskatīt slimnīcu modeli
“Mēs nevaram mānīt sevi un sabiedrību, ka konkrētā vietā ir visi ārsti, bet, kad pacienti nāk un prasa palīdzību, tad nevar palīdzēt un pacients jāpārved citur.
Ļoti skaidri definēsim ārstniecības personas uz vietas, ko viņš var un nevar darīt. Līdz ar to NMPD būtu vieglāk strādāt un uzreiz pārvest pacientu, kuram tiešām nepieciešama palīdzība.”
Atšķirīgus risinājumus piedāvā pierobežas novadu slimnīcām
Īpaši uzmanība tiks pievērsta slimnīcām ārējās robežas tuvumā, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Papildus tiks stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, analizēts brigāžu izvietojums un plānota tīkla paplašināšana.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) par iespējamiem risinājumiem pierobežas slimnīcās
“Ņemsim vērā pierobežas rajonus – Alūksnes, Balvu, Krāslavas, Ludzas novadus. Iespējams, tur mēģināsim pilotprojektu ar Vācijas vai Austrijas modeli, kad vienā slimnīcā trīs dienas nodaļa ir pilnā sastāvā, bet četras dienas mazākā sastāvā. Pie robežas jābūt īpašam statusam. Ņemsim vērā arī drošības aspektu gan pie robežas, gan pilsētās, kur plāno izvietot Nacionālo bruņoto spēku bāzes,” pauda veselības ministrs.
Ziņojumā uzsvērta arī novērošanas pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti. Vienlaikus top vienoti kvalitātes rādītāji, kas ļaus vērtēt slimnīcu sniegumu un sasaistīt to ar finansējumu.
Tāpat arī noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz personālu un aprīkojumu dzemdību, ķirurģijas, traumatoloģijas un citiem profiliem attiecībā. Piemēram, jābūt ne mazāk kā 200 dzemdībām gadā. Pērn nedaudz virs 200 dzemdībām bija trīs slimnīcās, savukārt zem – vienā.
VM uzsver, ka nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju.
Ziņojumā aplūkoti principi slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas.
Tāpat tiks pārskatīts finansēšanas modelis, lai stiprinātu tās slimnīcas, kas darbojas droši, efektīvi un kvalitatīvi.
Ar slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties Tiesību aktu portālā. Nozares ministrija sagaida priekšlikumus, iebildumus un komentārus līdz 6. novembrim.
Slimnīcu tīklu pārskata arī Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Īrijā, Austrijā, Slovākijā un citās valstīs, piebilda VM.
Nozarē dažādi viedokļi par plānu
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aigars Rublis VM informatīvo ziņojumu sauca par vispārīgu, esot grūti veikt secinājumus. Tas balstoties jau iepriekšējos gados sastādītos ziņojumos un pieminētajā pilotprojektā, kura rezultāti neesot publiski analizēti.
Arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs atzīmēja, ka esot daudz neskaidrību:
“Kaut vai viena no prasībām, ka slimnīcas vadītājiem ir jānodrošina personāls, kas ārstē pacientus. Principā par to ir jārūpējas Latvijas valstij. Un to mēs esam vairākkārt teikuši.
Un, protams, vislielākie iebildumi ir par tiem kvalitātes indikatoriem, kas šobrīd nav saprotami. Piemēram, slodžu skaits, sertificētu ārstu slodžu skaits.
Tas jau nav kvalitātes indikators. Kvalitātes indikators ir vairumā gadījumu saistīts ar pacientu, ar pacientu veselību.”
Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš savukārt pauda – pārmaiņas slimnīcu tīklā ir ļoti nepieciešama, ir pēdējais brīdis:
“Pats pēdējais brīdis to mainīt un pārskatīt. Mēs jau šobrīd jau saskaramies ar tādiem pacientiem, kas ir aizvesti līdz citas slimnīcas durvīm. Un tur pasaka: “Nē, mums vietas nav, vai mums daktera nav,” un viņi ved tālāk uz citurieni. Nu labi, ka vismaz tagad [būs izmaiņas]. Protams, tur ir daudz dažādu detaļu un nianšu, ko pārskatīt, jo tas, kas ir iesniegts TAP portālā, ir salīdzinoši nepilnīgs, bet to visu var noslīpēt un papildināt.”
KONTEKSTS:
VM jau vairākus gadus plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu ar galveno mērķi paaugstināt ārstniecības kvalitāti. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot pamatā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš paudis, ka VM plānam jābūt daudz precīzākam.
Abu Meri jau iepriekš atzina, ka problēmas stacionārajā aprūpē ir apzinātas jau ilgāku laiku, taču Veselības ministrija saskārusies ar pašvaldību un slimnīcu vadības pretestību. Problēma esot fakts, ka liela daļa slimnīcu ir pašvaldību īpašumā.
Veselības ministrija veselu gadu strādājusi pie iespējamajām izmaiņām, piemēram, dzemdību un traumatoloģijas palīdzības sniegšanā, kur kvalitāte vietām ir nepietiekama. Esot bijuši arī gadījumi, kad zemāka līmeņa slimnīcās ielaistās kļūdas jālabo Rīgā. Tās ir gan papildu izmaksas, gan arī lielākas veselības problēmas cilvēkiem, kuriem Rīgā būtu palīdzēts labāk.