Latvijā pedagogu trūkums nākotnē var kļūt akūtāks, jo daļa skolotāju tuvojas pensijas vecumam, savukārt viņu vietā nenāk pietiekams skaits jauno skolotāju. Uz to komisijas sēdē norādīja gan Saeimas deputāti, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
“Latvijā pedagogu trūkums ir, bija un būs. (..) Mums nav skolotāju, kas nāks [pensijā aizgājušo] vietā,” sprieda opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS).
Pārdomas par skolotāju trūkumu un iespējamiem risinājumiem, tostarp tehnoloģiju izmantošanu, izteica arī citi Saeimas deputāti. Līdztekus viņi uzsvēra nepieciešamību attīstīt skolotāja personību un līderību.
UNESCO eksperts norādīja, ka skolotājam mūsdienās ir ne tikai jānodod zināšanas, bet arī jāiemāca skolēnam, ko ar tām darīt. Līdztekus ir jādomā par to, ko vēlamies bērniem iemācīt.
“Šobrīd izglītības programmā ir vairāk plānu un satura nekā dienu gadā, tāpēc jāsaprot, kas ir galvenie elementi, kas ir jāiekļauj mācību programmā,” uzskata eksperts.
Viņš atzina, ka mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt samazināt skolotāju administratīvo slogu, tomēr tas nevar aizstāt pedagoga klātbūtni un lomu personības veidošanā.
“Redzot lielo pedagogu trūkumu, rodas jautājums, kādas tehnoloģijas varam izmantot, lai aizstātu skolotājus. (..) Bet mēs ticam, ka skolotāju darbs nebūs aizstājams,” sprieda eksperts.
UNESCO aplēses liecina, ka līdz 2030.gadam nepieciešamo 44 miljonu skolotāju pieņemšana darbā izmaksātu ap 120 miljardiem ASV dolāru gadā. Starptautiskās rekomendācijas paredz, ka valstīm izglītībai jānovirza vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta, taču šobrīd vidēji pasaulē šis rādītājs ir 4%.