Ja vēl nesen ievērojami lielāks īpatsvars bija ārvalstu autoru darbu, tad šobrīd situācija ir izlīdzinājusies, izdoto tulkoto un latviešu autoru grāmatu skaits ir teju vienāds. Turklāt izdevēji norāda uz pieaugošu latviešu autoru aktivitāti, tirgū ienāk arvien vairāk jaunu un radošu rakstnieku.

Lelde Kovaļova

Latviešu rakstniece

“Kopumā es jūtos ļoti labi kā autors Latvijā, jo Latvijā ir raksturīgi, ka lasītāja atbalsta savus mīļākos autorus. Man visas grāmatas ir bijušas papildu tirāžās, es pieļauju, ka veiksmīgākie darbi ir bijuši “Bezvēsts pazudušās” un “Klusie kaimiņi”, mans debijas romāns un mans iepriekšējais romāns, “Klusie kaimiņi” sasniedza gandrīz desmit tūkstošu tirāžu.”

Grāmatas tirāža, kas pārsniedz piecus tūkstošus eksemplāru, Latvijā jau tiek uzskatīta par ļoti labu rādītāju. Tāpēc īpaši izceļas Zanes Daudziņas romāns “Bērnu dienas komunālajā”, kura tirāža drīzumā sasniegs 25 000 eksemplāru.

Arī lasītāko grāmatu topos visbiežāk augšgalā ir tieši pašmāju autoru darbi, apliecinot, ka interese par latviešu literatūru kļūst arvien lielāka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iemīļotu un zināmu autoru grāmatām pieprasījumus ir nemainīgi labs, norāda izdevēji, tomēr izmaiņas lasītāju paradumos parādījušās pēdējos gados, kad apkārt valda vairāk trauksmes.

Vija Kilboka

Grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece

“Mums tagad ir tie omulīgie detektīvi, un vēl mēs nupat izdevām, visā pasaulē populāras, omulīgās krāsojamās grāmatiņas, es domāju, diez vai latvieši kaut ko tādu var. Tās ir tādas modes tendences, cilvēki grib šo mīļumu, šo mieru, ka patiesi tev pa durvīm nāk iekšā, pa logu nāk iekšā agresīvā informācija, un tu esi satraukts.”

Labus rezultātus nerāda arī pēdējie starptautiskie pētījumi – bērnu lasītprasme kļuvusi vājāka gan pasaulē, gan Latvijā. Tomēr šī negatīvā tendence devusi arī pozitīvu efektu – pieaug interese par bērnu literatūru un lasīšanu ģimenēs.

Alīse Nīgale

Izdevniecības “Liels un mazs” līdzīpašniece

“Tas, kas ir, kopš mēs ceļam kolektīvo trauksmi, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Par to, ka lasītprasme un lasītprieks mazinās, un ka cita veida izklaides galvenokārt, jo es ne vienmēr gribu teikt, ka lasīšanas ir izklaide, bet tieši cita vieda izklaides, aizņem bērnu ēteru, tad man liekas, ka ir ļoti daudz pieaugušie, kas ir kļuvuši ļoti mērķtiecīgāki un apzinātāki šajā jautājumu, kas paši vairāk ir sākuši domāt vai viņa bērns lasa, ko viņš lasa, vai viņi to dara kopā.”

Kamēr pieaugušo grāmatu plauktos nostiprinās tā sauktā omulības literatūra, bērnu grāmatu vidū arvien lielāku vietu ieņem komikss – žanrs, kas apvieno vizuālo un tekstuālo stāstījumu, ļaujot saturu uztvert īsos, koncentrētos fragmentos. Izdevēji norāda, ka komiksi kļuvuši par pateicīgu formu, lai bērniem izstāstītu arī nopietnas un vērtīgas tēmas, saglabājot lasīšanas prieku.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!