Esi galvenais varonis pats savā dzīvē!
“Cilvēka mūžā ir viens – vissarežģītākais – dzīves posms, un tas ir tad, kad seniors, būdams pensionārs, iziet no darba tirgus,” LSM.lv sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns. Tas nozīmē, ka sociālo kontaktu tīkls likumsakarīgi laika gaitā izirst. Kā atzīmēja profesors Zaļkalns, ir ļoti svarīgi, lai šajā brīdī katrs cilvēks pats saprastu – mainoties ikdienas pienākumu struktūrai, pašam ir jāuzņemas iniciatīva, lai savas dienas stundas jēgpilni aizpildītu. To gan var apgrūtināt atsevišķi procesi mūsu organismos, piemēram, gribas instinkti novecošanās gaitā reducējas.
“Cilvēks sāk domāt nevis par to, ko vēl es varētu izdarīt, bet gan ko es varētu nedarīt. Ja seniors aiziet šādu ceļu, tas ir ceļš vienā virzienā,” brīdināja profesors.
Ir svarīgi vientulībai neļaut nekontrolēti pārņemt cilvēku dzīves, jo tā var būt bīstama mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai. Vientulība ir saistīta ar tādām nopietnām veselības problēmām kā sirds slimības, demence un depresija, kā arī ar domām par pašnāvību.
Paši savās dzīvēs esam galvenie varoņi – tādu skatu uz dzīvi ārsts aicina saglabāt arī senioriem. Proti, cik daudz sasniedzam katrā dzīves sprīdī, ir mūsu smadzeņu un muskuļu darba rezultāts. Viņš mudināja arī priekšlaicīgi neatteikties no savas rīcības brīvības: “Un kāpēc tu tagad pēkšņi gribētu, lai visa pasaule vēršas pie tevis? Kāpēc tu pats gribi pazaudēt pirmās personas lomu?”
Profesors Zaļkalns uzbur ainu, kur kādā lauku īpašumā zem viena jumta dzīvo trīs paaudzes, seniors ir iesaistīts ikdienas darbos no ražas vākšanas līdz pusdienu gatavošanai, kopā ar pārējiem dzer vakariņu tēju, pļāpā par mācību gada sākumu ar dzimtas jaunāko paaudzi. “Tai pašā laikā pētījumos, uzdodot šos jautājumus, viņi saka – ir vientuļi,” atklāja Zaļkalns. Vientulībai stāties pretī var palīdzēt piederības apziņa, līdzdalība, sajūta, ka esi noderīgs. “Ja šie trīs vaļi brūk, cilvēks zaudē orientierus, nonāk strupceļā, kur pats ar sevi netiek galā.” To uzturēšanā bez šaubām var palīdzēt līdzcilvēki, tomēr svarīgākie ir katra paša iekšējie resursi.
Nedrīkst būt dīkstāve, brīdināja ārsts. Ja, aizejot pelnītā atpūtā, cilvēks sāk apgalvot – cik labi, ka nekur vairs nav jāiet, nav jāskatās pulkstenī – jāatceras, ka strukturēta dzīve ir jēgpilnas un veiksmīgas novecošanas priekšnosacījums. “Plāno, domā, pieraksti, kur tu iesi, ko tu darīsi, kuru tu uzņemsi ciemos!” uzsvēra Zaļkalns.
Vienlaikus viņš aicināja nesalīdzināt sevi ar citiem: “Katrs var tik, cik viņš var, bet patiešām no jebkuras darbošanās viedokļa ir jāsaka tā – dari, cik vari, bet ne mazāk!”
Šovs “Sirdslietas”
No 23. oktobra LTV1 ceturtdienu vakaros pulksten 21.10 un “REplay” skatāms senioru iepazīšanās raidījums “Sirdslietas”, kur 11 kungi iepazīsies ar dāmām, lai dotos kopīgos piedzīvojumos un nodotos sarunām, meklējot gan draudzību, gan mīlestību.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā līdz pat 130 000 vecāka gadagājuma cilvēku izjūt vientulību. Bieži vien tā nav paša cilvēka izvēle, bet apstākļu sakritība. Šovs piedāvā iespēju to mainīt, ļaujot iepazīties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
Pirmo sēriju skaties ► šeit.
Ārsts iedrošina seniorus, cik vien iespējams, iet ļaudīs – atjaunot vecas pazīšanās un nebaidīties pavērt jaunus sociālos apvāršņus. Sociālo kontaktu uzturēšana novecošanas gaitā ir ārkārtīgi svarīga, atzīmēja mediķis. Viņš ir pārliecināts, ka vairumā gadījumu cilvēki šādiem aicinājumiem atsauksies, jo pēc sabiedrības alkst daudzi no mums.
“Šai ziņā ļoti parocīgi ir tas, ka mums ir seniori, kuri nav zaudējuši savu gara sparu,” uzsvēra ārsts.
Profesors īpaši izcēla dažādas nevalstiskās organizācijas, kuru vadībā gan paši seniori, gan citu paaudžu pārstāvji no Ludzas līdz Liepājai iestājas par šīs vecuma grupas cilvēku interesēm.
Viena no šādām nevalstiskajām organizācijām ir biedrība “Vecmāmiņas.lv”, tajā pašlaik darbojas 28 vecmāmiņas. Biedrības mērķis ir apvienot aktīvos seniorus un aktualizēt mūžizglītības iespējas senioru vecumā. “Man ir svarīgi, lai jūtu, ka es savu dienu esmu piepildījusi un esmu izdarījusi labu arī citiem. Tas palīdz, lai dienas nekļūst vienveidīgas un vienmuļas,” savu motivāciju darboties raksturoja biedrības valdes priekšsēdētāja Ināra Pučuka. Viņa ir arī Svētdienas skolas skolotāja Rīgas Doma draudzē.
Biedrībai “Vecmāmiņas.lv” – 14!
Foto: no privātā arhīva
Biedrības dāmas tiekas regulārās mācībās un pasākumos vai vienkārši domu apmaiņās, tai skaitā arī pašu iemīļotā “sarunu klubiņā”, kā to dēvē Pučuka, kur kopā ar jaunajiem dzejniekiem un rakstniekiem uzlabo savas angļu valodas zināšanas. Biedrības projekts “Angļu valodas mācīšana senioriem” septembrī saņēma Eiropas Komisijas piešķirto Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvu. “Vecmāmiņas.lv” var lepoties ar augstu pašiniciatīvas kapacitāti – šīm dāmām ir gan idejas, ko darīt, gan prasmes pašām meklēt, atrast un piesaistīt finansējuma avotus dažādu institūciju programmu konkursos, tostarp Rīgas domē un Sabiedrības integrācijas fondā.
Tāpat 1. oktobrī, Starptautiskajā senioru dienā, tieši pēc biedrības “Vecmāmiņas.lv” iniciatīvas ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora Dāvja Sīmaņa uzrunu tika atklāts sadarbības projekts – Trešās paaudzes universitāte kultūras studijās. “Tā ir iespēja mūžizglītību paplašināt uz tā dēvēto trešo paaudzi – cilvēkiem pensiju gados. Iespēja izzināt, radīt jaunas zināšanas, paplašināt savu redzesloku, arī interesējoties par tēmām, kas līdz šim cilvēkam profesionālajā ceļā nav bijušas tik svarīgas,” LSM.lv skaidroja LKA rektors. Seniori asina intelektu un paplašina redzesloku gan jautājumos par mūsdienu tendencēm kino un teātrī, gan par aktuāliem sociāli kulturāliem fenomeniem.
“Tas ir arī integrācijas aspekts, lai seniori nejustos vientuļi un izstumti no sabiedrības,”
skaidroja Sīmanis.
LKA Gara mājā sadarbībā ar biedrību “Vecmāmiņas.lv” oktobrī atklāta Trešās paaudzes universitāte kultūras studijās
Foto: Elīza Indriksone (LKA)
LKA Gara mājā sadarbībā ar biedrību “Vecmāmiņas.lv” oktobrī atklāta Trešās paaudzes universitāte kultūras studijās
Foto: Elīza Indriksone (LKA)
LKA Gara mājā sadarbībā ar biedrību “Vecmāmiņas.lv” oktobrī atklāta Trešās paaudzes universitāte kultūras studijās
Foto: Elīza Indriksone (LKA)
Būt vienam nenozīmē būt vientuļam, ja rīkojas, uzsvēra arī biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse” jeb RASA valdes priekšsēdētājs Juris Kajaks. Uz viņa vadīto biedrību cilvēki dodas gan socializēties, gan, piemēram, apgūt jaunas valodas, attīstīt datorprasmes, mācīties gleznot, nūjot un nodarboties ar citām aktivitātēm, kas pielāgotas vecāka gadagājuma cilvēku spējām. RASA durvis ir atvērtas visiem senioriem, tomēr arī šeit krietni vairāk esot sastopamas dāmas. No vienas puses, to pamato demogrāfiskās tendences. “Lielākajai daļai sieviešu, kas pie mums ir, vīri jau ir citās dimensijās,” stāstīja Kajaks. Biedrībā ir sociālais darbinieks, kurš piedāvā uzklausīt un aprunāties. No otras puses, nozīme ir arī Latvijas vīriešu temperamentam, introvertajai dabai, spriež biedrības vadītājs. Tas gan nenozīmē, ka aktīvo kungu tur nav vispār, – tiem, kuri ierodas, patīk spēlēt zolīti, novusu un galda tenisu.
Vienlaikus senioru īpatsvars Latvijā pieaug, un ir skaidrs, ka lielai daļai šāda mēroga aktivitātes vairs nav pa spēkam kognitīvi, fiziski vai abējādi. Lai šos cilvēkus neatstātu aiz borta, dienas struktūras uzturēšanā varam mācīties arī no daža laba pansionāta.
“Rūjienas senioru mājā” atrodas senioru dienas centrs, kur katru darbadienu tiek organizētas nodarbības atbilstoši tur mītošo cilvēku vajadzībām un iniciatīvām. Aktivitāšu klāsts ir plašs, atzīmēja biedrības direktors Jānis Roze. Piemēram, ikrīta vingrošana, dziesmu terapija, kas esot ļoti labi apmeklēta nodarbība, bingo spēles, filmu pēcpusdienas, arī svētbrīži, kurus vada mācītājs, un vairākas citas.
Ikrīta vingrošana “Rūjienas senioru mājā”
Foto: Sandra Krastiņa
“Rūjienas senioru mājā”
Foto: Sandra Krastiņa
“Rūjienas senioru mājā”
Foto: Sandra Krastiņa
Bingo spēle “Rūjienas senioru mājā”
Foto: Gita Skujiņa
Lai dažādotu ikdienu un kliedētu senioru vientulību, ļoti tiek gaidīti arī ciemiņi. Šis pansionāts bija viens no galamērķiem biedrības “Ascendum” daudzgadīgajā projektā “Sarunas ar senioriem”. “Pirmajā reizē mani visvairāk pārsteidza senioru trauslums,” projektā gūto pieredzi atceras raidījumu vadītāja Laura Lapiņa.
Viņa kopā ar citiem brīvprātīgajiem pabija gan minētajā senioru namā Rūjienā, gan pansionātos Ozolniekos un Ķekavā. “Tu sarunājies ar senioru, saruna plūst lēnā ritmā, un tu domā, cik cilvēkam jābūt stipram, lai mierā pieņemtu, ka ķermenis un prāts lēnām atsakās darīt to, ko tie ir pieraduši darīt,” stāstīja Laura.
Brīvprātīgie ciemos pie “Rūjienas senioru mājas” iemītniekiem
Foto: no personīgiem arhīviem
Brīvprātīgie ciemos pie “Rūjienas senioru mājas” iemītniekiem
Foto: no personīgiem arhīviem
Pēdējais dzīves posms – tā nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ierašanās sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas” Skrīveros nodēvē pansionāta direktors Ainārs Judeiks. Pansionāta aptuveni 130 iemītnieku vidējais vecums ir ap 80 gadiem. “Turklāt trešdaļa ir ar demenci, ceturtā daļa ir guloši cilvēki,” skaidroja Judeiks. Neraugoties uz to, iestādes darbinieki strādājot ar mantru: “Diena sākas – no gultas ārā!” Jākustas līdz pēdējam, uzsvēra pansionāta vadītājs.
Sabiedrības, īpaši tuvinieku, attieksme pret pansionātā piedāvāto veselības aprūpi arī kļuvusi prasīgāka. Ja agrāk līdzcilvēkiem primāri rūpējis, lai veco ļaužu pamperi ir nomainīti un zāles iedotas, tagad arvien lielākai daļai ir būtiski, lai iestādē ir pieejams arī fizioterapeits. Vienlaikus pansionāta iemītnieku tuvinieku iesaiste rūpēs par senioru garīgajām vajadzībām atstāj vietu izaugsmei.
“Šogad pirmoreiz pamēģinājām jaunu aktivitāti – talku kopā ar tuviniekiem –, pieci tuvinieki atbrauca, un mēs uzskatām, ka tas ir labs rādītājs.”
“Ziedugravas”, tāpat kā daļa citu līdzīga profila iestāžu, arī paši kļūst par sava veida ģimeni tās iemītniekiem. Te veidojas interešu grupas, dažkārt pat romantiskas attiecības, reizumis kopīgi tiek apmeklēti arī kultūras pasākumi. “Bet, lai cik labi mēs nebūtu, nekad nevarēsim emocionāli iedot to, ko var tuvinieki,” uzsvēra pansionāta vadītājs. Talku sociālās aprūpes centrs mēģinās rīkot arī nākamgad, un cer, ka tad cilvēku būs vairāk.
Noderīgi raksti par dzīvi vecumdienās