Politiskā kustība “Bez partijām” nesadarbosies ar partiju “Platforma 21”, teica kustības pārstāvis, Saeimas deputāts Didzis Šmits.
“Platforma 21” šonedēļ vēstīja, ka piedāvājusi izmantot sevi kā platformu politiskajai kustībai “Bez partijām”, jo, partijas ieskatā, tas varētu būt izdevīgi jaunajai kustībai un nebūtu pretrunā ar partijas idejām.
Vienlaicīgi partijas “Platforma 21” līdzpriekšsēdētājs Jānis Ronis uzsvēra, ka šobrīd ir izskanējis tikai viņu piedāvājums, nekādas tālākas darbības nav veiktas.
Lasiet arī
Ronis gan apgalvoja, ka ir bijušas pāris neformālas sarunas ar cilvēkiem, kuri identificējuši sevi kā kustības “Bez partijām” līderus, kuriem izklāstīts “Platforma 21” piedāvājums un apsvērumi.
Pēc Roņa paustā, izskanējušas bažas, ka “Platforma 21” asociējas tikai ar Aldi Gobzemu (tagad – Arigo Toro).
Ronis norādīja, ka Gobzems ir partijas dibinātājs, un jautājumi par viņa saistību ar to tiek uzdoti nepārtraukti. “Mēs lepojamies ar savu pieredzi, vienlaicīgi atkārtoti apstiprinām, ka šobrīd Gobzems no paša dibinātās partijas ir attālinājies. Vienlaicīgi uzskatu, ka Gobzems arī savā laikā centās darīt to pašu, ko kustība “Bez partijām” tagad vēlas turpināt,” uzskata Ronis.
“Platforma 21” norāda, ka uz šī gada pašvaldību vēlēšanām sevi piedāvāja kā “atvērtu platformu, aicinot to izmantot mazās reģionālās partijas un individuālos aktīvistus”.
“Platforma 21” līdzpriekšsēdētājs Agris Freifalts norādīja, ka līdzīgu piedāvājumu bija plānots izteikt arī uz 2026. gada Saeimas vēlēšanām, taču šobrīd, līdz ar kustības “Bez partijām” veidošanos, šīs iniciatīvas “varētu labi sasaistīt kopā”, viņš pauda.
Kā vēstīts, politiskā kustība “Bez partijām” plāno startēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās, teica kustības pārstāvis, Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Savukārt uzņēmējs Armands Broks norādīja, ka par partijas startu Saeimas vēlēšanās esot pāragri spriest. Viņš pauda, ka esot jāsaprot, kāda būs cilvēku atsaucība. Reizē viņš neizslēdza sadarbību ar citām partijām, norādot, ka tādas sarunas notiekot, bet arī par to esot pāragri runāt.
No likuma izriet, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.
Šmits norādīja, ka “Bez partijām” plānojot kādu sadarbību ar kādu politisko spēku, jo pastāv šis juridiskais šķērslis. Pēc viņa vārdiem, esot vairāki scenāriji, kā šo situāciju risināt, taču par to vēl esot pāragri spriest. Konkrētas partijas politiķis atturējās nosaukt.
Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” pirmdien ziņoja, ka neoficiāli izskanējusi informācija, ka kustība varētu sadarboties ar politisko partiju “Platforma 21”.
Ar nosaukumu “Platforma 21” partija startēja arī aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Pašu partiju savulaik izveidoja Aldis Gobzems (tagad – Arigo Toro). Partija, kas senāk bija pazīstama kā “Katram un katrai” un vēl pirms tam – arī kā “Likums un kārtība”, Gobzema vadībā gana nopietni pretendēja uz iekļūšanu 14. Saeimā, tajā gan neiekļuva, Gobzemam pēc tam pametot paša lolojumu.
Jau ziņots, ka režisors Alvis Hermanis, uzņēmējs Broks, politiķis Šmits, mācītājs Pēteris Sproģis un ekonomists Guntars Vītols (“Tauta. Zeme. Valstiskums”) apvienojušies jaunā politiskajā kustībā “Bez partijām”, kuras galvenais mērķis esot panākt vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju no partiju sarakstiem uz individuālu kandidātu ievēlēšanu, liecina Hermaņa ieraksts platformā “X”.
Broks ir finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Twino” dibinātājs un vadītājs. Savukārt Šmits iepriekš bijis zemkopības ministrs. Kā 14. Saeimas deputāts viņš ievēlēts no apvienības “Apvienotais saraksts“, no kuras frakcijas vēlāk izstājies, paliekot Latvijas Zaļās partijas biedrs, bet darbu Saeimā turpinot kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Tāpat viņš bijis arī 13.Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas “KPV LV” saraksta, kā arī Rīgas domes un Rojas pagasta domes deputāts. Šmits “KPV LV” darbojies laikā no 2018. līdz 2019. gadam, un darbojies arī partijā “Jaunlatvija” un “Jaunais laiks“.
Kā norādīts ierakstā, pašreizējā vēlēšanu kārtība neļaujot atlasīt “maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai”. Kamēr puse no vēlētājiem nemaz nepiedaloties parlamenta vēlēšanās, citi vēlētāji nereti esot spiesti balsot par “mazāko ļaunumu”.
Līdz ar to kustības mērķis ir pāriet uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju listēm, teikts paziņojumā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit