Noslēdzies nozīmīgs solis ceļā uz enerģētisko neatkarību: Rēzeknē un Tumē pabeigti bateriju projekti
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) ir veiksmīgi pabeidzis darbu pie elektroenerģiju uzkrājošām bateriju sistēmām Rēzeknē un Tumē. Šis ir noslēdzošais un vēsturiski nozīmīgs posms Baltijas energosistēmu sinhronizācijas projektā ar kontinentālo Eiropu, kas ir ilggadējs ceļš uz valstu enerģētisko neatkarību.
Jaunas jaudas Latvijas energosistēmas drošībai
Abas jaunās bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē ir veiksmīgi izturējušas visas nepieciešamās kvalifikācijas pārbaudes, lai nodrošinātu balansēšanas pakalpojumus, tostarp frekvences uzturēšanas rezerves (FCR) un automātiskas frekvences atjaunošanas rezerves (aFRR). Paredzams, ka to dalība balansēšanas jaudu tirgū sāksies jau no 29. oktobra, bet rezervju piegāde – no 30. oktobra. Šīs sistēmas ir ne tikai būtiskas Latvijas energosistēmas drošai un stabilai darbībai, bet arī viena no jaudīgākajām un lielākajām bateriju sistēmām visā Eiropas Savienībā, ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh.. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēris, ka šis projekts ir noslēguma punkts vairāk nekā 15 gadus ilgam darbam pie Baltijas valstu energoneatkarības, nodrošinot vēl lielāku drošību un stabilitāti Latvijas energosistēmā.
Vēsturiska nozīme un nākotnes perspektīvas
Lai gan Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas kontrolētās sistēmas un pievienošanās Eiropai notika jau šī gada februārī, darbi pie infrastruktūras pilnveidošanas turpinājās. Bateriju projekta pabeigšana ir simbolisks un praktisks solis, kas apliecina Latvijas spēju īstenot stratēģiski svarīgus infrastruktūras projektus. Rēzekne, kur 8. februārī tika pārtraukts elektroenerģijas savienojums ar Krieviju, iegūst vēl vienu nozīmīgu funkciju kā energoneatkarības simbols.. Šīs baterijas nodrošinās nepieciešamās ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kas ir kritiski svarīgas, strādājot sinhroni ar kontinentālo Eiropu. Turklāt tās spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk nekā daudzas tradicionālās elektrostacijas.. Šīs ātrdarbīgās rezerves būs nenovērtējamas ne tikai sinhronizācijas režīmā, bet arī nākotnē, kad atjaunojamo energoresursu īpatsvars energosistēmā turpinās pieaugt.
Ieguldījums kopējā drošībā un efektivitātē
Bateriju sistēmu izveides projekts ir ieguvis ievērojamu Eiropas fondu līdzfinansējumu, pārsniedzot 85% no kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifiem ir minimāla, savukārt ieguvumi patērētājiem tuvāko trīs gadu laikā tiek prognozēti ap 60 miljoniem eiro.. AST aplēses liecina, ka bateriju ekspluatācija varētu samazināt izmaksas Latvijas patērētājiem aptuveni par 20 miljoniem eiro gadā, padarot šo projektu par finansiāli ļoti izdevīgu risinājumu.. Šīs modernās uzglabāšanas sistēmas ļaus efektīvāk balansēt enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, mazinot atjaunojamo energoresursu nepastāvīgumu un samazinot atkarību no fosilā kurināmā. Tās spēs nodrošināt arī rezerves elektroenerģiju avārijas situācijās, garantējot nepārtrauktu darbību svarīgiem objektiem, piemēram, slimnīcām un datu centriem..
Vērienīgais Baltijas sinhronizācijas projekts tuvojas noslēgumam
Bateriju projekti Rēzeknē un Tumē ir daļa no plašāka Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijas projekta ar kontinentālo Eiropu. Šis vērienīgais projekts, kas norisinājies gandrīz 20 gadus, ietver būtiskas investīcijas infrastruktūras stiprināšanā, jaunu starpvalstu starpsavienojumu izbūvi un citus pasākumus, lai nodrošinātu neatkarību un drošumu.. Pilnīga Baltijas valstu atvienošanās no Krievijas energosistēmas un pievienošanās Eiropas tīklam ir plānota 2025. gada 8.-9. februārī, gadu agrāk nekā sākotnēji tika prognozēts.. Šī sinhronizācija ir stratēģiski nozīmīgs solis, kas stiprinās reģiona enerģētisko drošumu un veicinās Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību.. Valsts līmenī investīcijas sinhronizācijas projekta īstenošanai Latvijā sasniedz ap 500 miljoniem eiro, no kuriem liela daļa ir Eiropas Savienības piesaistītais finansējums.. Šī sadarbība apliecina Baltijas valstu spēju īstenot sarežģītus starptautiskus infrastruktūras projektus laicīgi un veiksmīgi.