Donbass – Ukrainas rūpniecības sirds, kas pārvērsta par frontes zonu
Donbass jeb Doneckas baseins ir Ukrainas austrumu reģions, kas aptver Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī daļu Harkivas un Dnipropetrovskas teritoriju.
Šeit atrodas valsts lielākie ogļraktuves, metalurģijas un rūpniecības uzņēmumi – reģions, ko Padomju Savienība kādreiz dēvēja par industriālo dzinējspēku.
“Tas ir Ukrainas rūpniecības sirds. Tērauda rūpnīcas, ogļu raktuves, Mariupoles osta – viss, kas veidoja Ukrainas ekonomisko spēku,” raksta RFE/RL.
Pēc PSRS sabrukuma Donbass sāka panīkt – novecojušas rūpnīcas, kapitāla trūkums un korupcija lika tam pārvērsties par postsociālistisku “rūsas joslu”.
Tieši šajā vidē izauga bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs – politiķis, kurš 2014. gadā pēc protestiem Kijivā bēga uz Krieviju. Drīz pēc tam Putins sāka tā saucamo “Donbasa sacelšanos” – faktiski organizētu diversiju un militāru operāciju ar mērķi atšķelt reģionu no Ukrainas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Krievijas atbalstītie spēki pasludināja “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā, kas vēlāk kļuva par pamatu Putina 2022. gada deklarācijai par abu reģionu, kā arī divu citu reģionu, aneksiju.
Kāpēc Putins tik ļoti vēlas Donbasu
Kremļa prasību saknes attiecībā pret Donbasu, nemaz nerunājot par lielāko daļu Ukrainas, daļēji meklējamas 18. gadsimtā, kad Katrīna Lielā paplašināja Krievijas impērijas iekarojumus uz dienvidiem līdz Melnās jūras piekrastei un rietumiem Balkānu virzienā.
Šo koncepciju, kas tika dēvēta par “Novorossiju” jeb Jauno Krieviju, pieņēma mūsdienu krievu nacionālisti un filozofi. Kremļa propagandā Donbass jau gadiem tiek attēlots kā “krievu zemes” daļa. Putins to bieži sasaista ar ideoloģiju “Russkiy mir” jeb “krievu pasauli” – mītu par vēsturisku tiesību atjaunošanu teritorijās, kur agrāk dzīvojuši krievi.
“Donbass Krievijas izpratnē ir ne tikai stratēģisks, bet arī simbolisks mērķis – Krievijas impērijas sapņa turpinājums,” norāda RFE/RL analītiķi.
Vēsturiski Donbass bija daudzveidīgs — līdz 20. gadsimta vidum šeit pārsvarā dzīvoja ukraiņi, taču pēc Otrā pasaules kara PSRS šeit pārvietoja simtiem tūkstošu krievu strādnieku.