Cits Reuters avots ziņoja, ka Donalds Tramps, visticamāk, pēc sankciju ieviešanas paziņojuma trešdien uz dažām nedēļām ieturēs pauzi. Šajā laikā ASV prezidents izvērtēs Krievijas reakciju uz pieņemtajiem pasākumiem.
Donalds Tramps esot gatavs atbalstīt likumprojekta pieņemšanu par 500% tarifiem importam no valstīm, kas pērk Krievijas energoresursus, ziņoja aģentūras avots. Tomēr oktobrī šāds lēmums ir maz ticams.
Trešdien Tramps ieviesa pirmās sankcijas pret Krieviju savā otrajā prezidentūras termiņā. Ierobežojumi tika noteikti pret lielākajām naftas kompānijām – “Lukoil” un “Rosņeftj”. Tas izraisīja naftas cenu pieaugumu. Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas sāka pārskatīt līgumus par Krievijas naftas pirkšanu, bet Ķīnas valsts naftas kompānijas apturēja iepirkumus pa jūru, ziņoja Reuters.
The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka vēl pirms dažiem mēnešiem ASV prezidentam tika piedāvāti trīs sankciju varianti pret Krieviju: stingrs, vidējs un maigs. Pirmais bija vērsts pret Krievijas rūpniecību un augstāko vadību, otrais – pret enerģētikas nozari, bet trešais ietvēra ierobežotākas sankcijas. Tramps izvēlējās otro variantu.
Paziņojot par sankcijām, Tramps izteica cerību, ka tās nebūs spēkā ilgi: “Mēs ceram, ka karš tiks pārtraukts.”
Vienlaikus jāatzīmē, ka ASV iepriekš atteicās atbalstīt G7 plānu par 140 miljardu ASV dolāru vērtu Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai, rakstīja Bloomberg.
Septembrī ASV Finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka Vašingtona ir gatava izmantot aptuveni 5 miljardus ASV dolāru vērtus Krievijas aktīvus, kas iesaldēti ASV teritorijā.