Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, viņas vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un ģenerāldirektores vietniece administratīvajos jautājumos Antra Gremzde stāstīja, kā iestāde iecerējusi uzlabot savu darbu, samazinot darbinieku skaitu par 13,2% un darbinieku skaitu – par10%.
Darbinieku skaita un budžeta samazinājuma mērogs atsauc atmiņā pasaules 2008.gada ekonomiskās krīzes izpausmes Latvijā un tieši valsts pārvaldes aparātā, bet ticēsim, ka samazinājuma izpildes veids būs veiksmīgāks. Proti, ne galvenokārt lineārs samazinājums visās iestādēs un to struktūrvienībās vienādi, bet atbilstoši tam, kā izdosies pamanīt funkcijas, atbrīvošanās no kurām iestāžu darbu nevis pasliktina, bet uzlabo.
Pavisam jauns apstāklis ir tagad iespējamais nošķīrums starp darbu birojā un cilvēku darbu birojā. Proti, daļa no šāda darba ir jāuzliek mākslīgajam intelektam (MI), kāda 2008. gadā vēl nebija.
Mazāk darbinieku un vēl mazāk papīrgrozu
Samazināt iestāžu budžetu un nodarbināto skaitu vieglāk tur, kur process jau iekustināts. B. Šmite-Roķe atgādināja, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts no 162,6 līdz 156,8 miljoniem eiro jeb par 4%. Tāds bija vidējais rādītājs pretējām izmaiņām, kad VID sastāvā esošās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem algas paaugstināja par 25% atbilstoši algu pieaugumam iekšlietu un valsts drošības iestādēs, pārējiem VID darbiniekiem algas nemainīja un citus izdevumus, sākot izdevumiem informācijas sistēmu uzturēšanai un attīstīšanai, samazināja.
No nākamā gada VID šķirsies no Nodokļu un muitas policijas, kas ar 382 darbiniekiem un 19,7miljonu eiro finansējumu pāries Iekšlietu ministrijas pakļautībā, un no gandrīz 400 nodokļu un muitas iekasēšanā iesaistītajiem darbiniekiem. Nākamā gada budžetam vajadzīgie miljardi eiro būs jāsavāc 2 820 VID palikušajiem darbiniekiem.
B.Šmite-Roķe apliecināja, ka VID vismaz pēdējos gados ir daudz ietaupījis lielās un sīkās lietās kaut vai tā, ka papīrgrozi tagad izvietoti koplietošanas telpās, nevis pie katra darbinieka darba galda. Vēl jo lielāks ietaupījums no tā, ka papīru kļūst aizvien mazāk, pārliekot dokumentu apriti elektroniskā formātā.
Naudas taupīšana elektroniskā un tradicionālā veidā 
Par administratīvo izdevumu samazināšanas veidiem stāstīja Antra Gremzde (attēlā) šonedēļ vēl VID Nodrošinājuma pārvaldes direktores statusā, bet ar paskaidrojumu, ka VID iekšējo reorganizāciju rezultātā viņa jau nākamnedēļ kļūs par B. Šmites-Roķes vietnieci un Administratīvās pārvaldes direktori. Proti, vairākas atbalsta funkciju pārvaldes tiks apvienotas un to vadītājas statuss paaugstināts.
A.Gremzde apliecināja, ka informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumu samazinājums par 8% neapturēs IT attīstību un nesamazinās esošo sistēmu drošību un pieejamību VID klientiem. Var sacīt pretējo, ka IT attīstīsies MI veidolā. Ir nodomi uzticēt MI galvenokārt muitnieku novērošanas videoierakstu caurskatīšanu, lai atpazītu neatļautas darbības, nodokļu maksātāju sūtījumu (tādus VID saņem ap diviem tūkstošiem dienā) ievietošanu VID informācijas aprites sistēmā utt.
Solījumi ticami ar norādi, ka VID IT finansēšanai vismaz līdz 2029. gadam būs pieejami ne vien valsts budžeta, bet arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.
Taupīšana tradicionālā veidā būs likvidēto nodokļu maksātāju lietu iznīcināšana, jo tādējādi VID vairs nebūs jāuztur telpas ar tajās esošajiem dokumentiem, muitnieku parādes formu nešūšana u. tml. Divi muitas kontroles punkti uz Latvijas austrumu robežas, kuru darbība patlaban ir apturēta, VID vairs neuzturēs tehniku un personālu, kas ļautu šo kontrolpunktu darbību atsākt bez ieguldījumiem.
Muitnieki ierobežos darba laiku 
Latvijas muitnieku vadītājs Raimonds Zukuls (attēlā) pastāstīja, ka VID Muitas pārvaldē tiks likvidētas 105 amata vietas, uz kuru rēķina atalgojuma kopapjoms samazināsies par 2,46 miljoniem eiro. Aptuveni puse no šim vietām šobrīd vakantas.
R.Zukuls publiski pauda bažas (brīdinājumu) par šo samazinājumu – vai tas tiešām nesamazinās muitas jaudu muitojamo preču aplikšanā ar muitas nodevām un – galvenais – sankcionēto preču ievešanas un izvešanas novēršanā pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.
Uz Latvijas uzņēmējiem un viņu partneriem ārzemēs attieksies muitas kontroles punktu darba laika saīsināšana Rīgas ostā un lidostā, Daugavpils un Rēzeknes dzelzceļa preču stacijās no darba visu diennakti uz darbu no plkst. 8 rītā, līdz plkst. 8 vakarā. Uzņēmējiem jārēķinās, ka vakarā nepabeigtās muitas procedūras tiks atsāktas pēc 12 stundām.
VID gatavojas pamanīt un mazināt riskus
B.Šmite-Roķe uzsvēra, “mums nav tik lielas iespējas ietaupīt uz saimnieciskiem izdevumiem, tāpēc jāsamazina štata vietas. Lai noskaidrotu, kurus amatus samazināt, pārskatījām funkciju efektivitāti, ko varētu darīt citādāk. Tika atrastas detaļas ar lielu administratīvo slogu, no kā var atteikties. Daudzas funkcijas bija pastāvējušas gadiem ilgi, taču no tām varēja atteikties, prasot mazāk dokumentu no uzņēmējiem un netērējot tam laiku.”
Atceļamo darbību saraksts, kas tiek nemitīgi papildināts, ir nodots Finanšu ministrijai. B. Šmite-Roķe apliecināja paļaušanos uz ministriju, ka tā nodrošinās lieko funkciju atcelšanu, no kurām radušos ietaupījumus jau var plānot kā nākamā gada izdevumu samazinājumu. VID paļaujas arī uz Valsts kontroli, ka tā nepārmetīs pēc likumu (valdības noteikumu u. tml. normu, ko VID nevar mainīt pilnīgi patstāvīgi) neievērošanu, ja to prasības būs vēl tikai atcelšanas procesā.
Viens no līdzekļu taupīšanas veidiem ir riska sliekšņu paaugstināšana, pievienotās vērtības nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksās (tātad apmaksās lielākas summas bez skrupulozām pārbaudēm par prasījumu pamatotību). VID vadītāja apliecināja, ka apzinās procedūru vienkāršošanas radītos riskus dažādos virzienos un pauda gatavību novirzīt VID resursus tur, kur nākamā gada pirmajos mēnešos varbūt tiks pamanīta VID uzticības ļaunprātīga izmantošana.