Bruģis ceļš uz vienotu Eiropas enerģētisko neatkarību ir bruģēts ar jauniem, vēsturiskiem lēmumiem. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par 19. sankciju kārtu pret Krieviju, kas paredz ievērojamus ierobežojumus Krievijas enerģētikas, finanšu un citās svarīgās nozarēs. Šis solis, ko pašlaik spēcīgi atbalsta Dānija, kas pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus, ir apliecinājums ES nelokāmajai apņemšanās izbeigt Krievijas agresiju Ukrainā.
Enerģētikas sektora saspiešana: Naftas un gāzes ierobežojumi
Jaunās sankcijas īpaši skar Krievijas enerģētikas sektoru, kas ir viens no galvenajiem tās ienākumu avotiem un tiek izmantots militāro darbību finansēšanai. Paredzēts pilnīgs aizliegums Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem, un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem. Tāpat tiek ieviests pilnīgs darījumu aizliegums ar diviem Krievijas enerģētikas gigantiem – “Rosņeftj” un “Gazprom Neft”, atceļot iepriekšējos atbrīvojumus naftas un gāzes importam ES. Turklāt tiek noteikts arī sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) importa aizliegums, kas vērsts uz esošo sankciju apiešanu. Šis lēmums ir drosmīgs solis ceļā uz enerģētisko neatkarību, kas ļaus Eiropai mazināt atkarību no agresorvalsts resursiem un stiprināt savu drošību.
Lai vēl vairāk pastiprinātu spiedienu, ES pastiprina pasākumus arī pret trešo valstu operatoriem, kas veicina Krievijas ieņēmumu plūsmas. Tiek piemērotas sankcijas pret divām Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcām un vienu naftas tirgotāju, kuri ir nozīmīgi Krievijas jēlnaftas pircēji. Šāda globāla pieeja ir nepieciešama, lai novērstu jebkādas iespējas apiet noteiktos ierobežojumus.
Finanšu sektors un “ēnu flote” zem pastiprinātas uzraudzības
Jaunā sankciju pakete vērsta ne tikai uz enerģētiku, bet arī uz finanšu sektoru, cenšoties maksimāli ierobežot Krievijas spējas finansēt savu agresiju. Pirmo reizi tiek iekļauti ierobežojumi attiecībā uz kriptovalūtām, kā arī tiek pastiprināta tirdzniecības un pakalpojumu nozarē noteiktie pasākumi, lai novērstu sankciju apiešanu. Tiek ieviests arī pilnīgs darījumu aizliegums ar piecām jaunām Krievijas bankām.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas “ēnu flotei”, kas tiek izmantota, lai apietu naftas embargo. Lai ierobežotu šo darbību, “melnajā sarakstā” tiek iekļauts vēl lielāks skaits Krievijas tankkuģu, kopumā sasniedzot 557 kuģus. Šiem kuģiem tiks liegta piekļuve ES ostām un aizliegts saņemt pakalpojumus, kas būtiski apgrūtinās viņu darbību un Krievijas naftas eksportu. Ir arī ieviesta jauna ostu infrastruktūras aizlieguma pagarināšana, kas ļaus ES iekļaut sarakstā trešo valstu ostas, kurām ir būtiska nozīme Krievijas kara centienos.
Slovākijas pretestības pārvarēšana un ceļš uz vienprātību
Lai gan jaunās sankcijas ir vērienīgas, to pieņemšana nebija viegla. Sākotnēji vienošanos kavēja Slovākija, kas pauda bažas par savas auto ražošanas nozares aizsardzību no ES tiesību normām, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana. Tomēr pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, un ņemot vērā Slovākijas premjerministra Roberta Fico paziņojumu par atbalstu jaunajai sankciju paketei, šķērslis tika pārvarēts. Viņa nostāja mainījās pēc tam, kad gaidāmā ES samita noslēguma paziņojumā tika iekļauts tās pieprasītais formulējums, kas apliecina, ka viņa nolūks nekad nav bijis bloķēt sankciju noteikšanu Krievijai. Šis sasniegums parāda, ka, neskatoties uz dažādiem nacionālajiem interesēm, dalībvalstis spēj vienoties par stingriem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas agresiju.
ASV solidarity un papildu spiediens
Eiropas Savienības centienus pastiprina arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) solidaritāte. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām – “Rosņeftj” un “Lukoil”. Kā iemesls tika minēts Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikums izbeigt karu Ukrainā. ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Šīs koordinētās darbības starp ES un ASV rada vēl lielāku spiedienu uz Krieviju, demonstrējot starptautiskās sabiedrības vienotību un apņēmību.
Ietekme uz Krievijas ekonomiku un nākotnes perspektīvas
Šīs jaunās, stingrās sankcijas, visticamāk, atstās būtisku negatīvu ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau ir samazinājis Krievijas IKP izaugsmes prognozi 2025. gadam, ņemot vērā iekšējā un ārējā pieprasījuma samazināšanos. Lai gan Krievijas ekonomika ir izrādījusies noturīgāka, nekā sākotnēji prognozēts, pateicoties alternatīvo eksporta un importa ceļu atrašanai, sankcijas tomēr turpina vājināt tās spēju attīstīties un finansēt militārās darbības. Kā norāda eksperti, Krievija tagad vairāk maksā par nepieciešamajām sastāvdaļām, un tās ekonomikas attīstības modelis tiek izjaukts, jo tā ir atsaitēta no Rietumu kapitāla un tehnoloģijām.
Lai gan sankcijas nav pilnībā apturējušas Krievijas agresiju, tās padara tās turpmāko karadarbību arvien dārgāku un sarežģītāku, kas ilgtermiņā var padarīt to neizturamu. Šis ir svarīgs signāls pasaulei, ka agresijai ir sekas un ka starptautiskā kopiena ir gatava stāvēt pretī autoritāriem režīmiem. Eiropas enerģētiskās neatkarības stiprināšana un Krievijas ekonomikas vājināšana ir divi savstarpēji saistīti mērķi, kas kopā veido spēcīgu stratēģiju miera un stabilitātes nodrošināšanai.