Iegādājoties īpašumu jaunajos projektos vai renovētās ēkās, ir virkne lietu, kurām jāpievērš uzmanība, lai gadījumos, ja atklājas kādi defekti, tos izdotos novērst garantijas periodā. Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija” skaidroja, kam pievērst uzmanību.

Rīgas pašvaldībā norāda, ka arvien biežāk tiek saņemtas sūdzības par dzīvokļu kvalitāti jaunajos projektos un renovētās ēkās. Kādos gadījumos darbojas garantija, iegādājoties šādu dzīvokli, un kādos ne?

“Sūdzības mēs visbiežāk saņemam no jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem par tādām nelielām lietām, ko nav iespējams nokontrolēt, nofiksēt tajā brīdī, kad cilvēks pērk dzīvokli. Par tām lietām, ko cilvēks var sajust un saprast tikai tajā brīdī, kad viņš ir sācis dzīvot,” skaidroja Rīgas pašvaldības Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa.

Biežākās sūdzības ir par skaņas izolācijas nepilnībām – starp istabām pašu dzīvoklī, kaimiņu sienām, inženierkomunikāciju šahtās.

“Nākamais temats ir energoefektivitāte, ventilācija un dažādas problēmas, kas ir saistītas ar to – palielināts mitrums ir jūtams dzīvokļos vai ka energoefektivitāte nav tik laba, kā attīstītājs ir solījis. Kā arī ļoti bieži tiek konstatēti būvdarbu defekti, kas atklājas tikai vēlāk,” stāstīja Rožulapa.

Šogad Rīgā ekspluatācijā ir nodotas 18 jaunas daudzdzīvokļu mājas, teju pusē no tām ir 100 un vairāk dzīvokļu. Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, svarīgi noskaidrot, cik ilgs ir garantijas laiks.

Rožulapa skaidroja: “Te jāvērš uzmanība, ka tas garantijas laiks, kas ir ēkām, tas ir spēkā pēc būvniecības normatīvajiem aktiem – no tā brīža, kad būve ir nodota ekspluatācijā. Līdz sešiem stāviem ieskaitot, tās ir 2. grupas ēkas. Savukārt tās, kas ir augstākas, tā ir 3. grupa. 2. grupas garantijas laiks ir trīs gadi, un 3. grupai – 5 gadi. Bet, pērkot dzīvokli, ja vien dzīvoklis nav jau rezervēts būvniecības laikā, tad ir vērts uzzināt šo ekspluatācijā pieņemšanas datumu un pārliecināties, kāds ir garantijas termiņš.”

Pārdošanas līgumā attīstītājs var iekļaut arī ilgāku garantijas termiņu, bet tas ir atkarīgs no konkrētā projekta attīstītāja, bet tieši līgumiem ir jāpievērš ļoti liela vērība.

“Bet atkal ir problēma ar šo garantijas termiņu, jo normatīvie akti nosaka, ka garantijas termiņš ir tāds laika periods, kurā būvniecības ierosinātājs var vērsties pie būvdarbu veicēja. Un būvdarbu ierosinātājs ir tā persona, kas tos būvdarbus ir pasūtījusi. Normatīvie akti īsti nerunā par situāciju, kas ir attiecināma tajā brīdī, kad garantijas laikā jau ir mainījies īpašnieks, un nav tāda skaidra ceļa, kā tajā brīdī rīkoties,” stāstīja pašvaldības pārstāve.

Īpašnieks vēršas pie attīstītāja, kurš tālāk jau skaidrojas par defektu novēršanu ar būvnieku. Bet, kā norāda pašvaldībā, dažkārt tas sagādā problēmas, jo notiek izvairīšanās no atbildības.

“Kopumā normatīvie akti attīstītāja atbildību īsti neparedz, savukārt būvuzņēmējs atrunājas ar to, ka viņam nav līguma ar šo jauno dzīvokļa īpašnieku,” norādīja Rožulapa.

Viņa aicina neskaidrības novērst jau līgumā ar attīstītāju. Rožulapa skaidroja: “Pirkuma līgumā ir vēlams pacīnīties par to, lai tur būtu skaidri atrunāta kārtība, kādā šis jaunais dzīvokļa īpašnieks vismaz garantijas termiņa laikā var vērsties ar savām pretenzijām par kaut kādiem konstatētiem defektiem.”

Ik gadu daudz ēku tiek pilnībā pārbūvētas vai atjaunotas. Iegādājoties šādās mājās īpašumu, arī ir jābūt vērīgiem.

Pašvaldības pārstāve skaidroja: “Pārbūvētajās ēkās savukārt ļoti bieži trūkst būtiskas dokumentācijas, jo esošas ēkas tiek ļoti bieži pilnībā pārbūvētas un atjaunotas vienlaikus par vairākiem projektiem. Un, piemēram, ja jaunbūvei, jaunai daudzdzīvokļu mājai tā būs būvatļauja, kur vienā projektā būs iekļauts pilnīgi viss, kas tai ēkai ir nepieciešams, un noteikti būs uzraudzība. Tad savukārt esošas ēkas gadījumā ļoti bieži tur būs vairākas būvniecības ieceres, vienkāršotās, tā sauktie paziņojumi, kuri vispār būvvaldei nav jāskata. Ar kuru var pārplānot visas iekštelpas.”

Mēdz pat būt situācijas, kad nav nekādu inženiertīklu projektu, nav iespējams secināt, kā ir izbūvēti siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas tīkli. Lietas, kas saistītas ar akustiku, energoefektivitāti vai ugunsdrošību, var vispār nebūt risinātas.

“Var arī atšķirties inventarizācijas lieta, jo projektā var būt uzzīmēts kaut kas viens, kadastrālās uzmērīšanas lieta tiek sagatavota no projekta materiāliem, nepārliecinoties dabā, un savukārt par reālo situāciju var nebūt pirms būvdarbu pabeigšanas, var nebūt aktualizēti rasējumi. Garantija darbosies nevis uz ēku kopumā, bet konkrēti uz darbiem, kas bijuši iekļauti projektā, piemēram, paskaidrojuma raksta darbiem garantijas termiņš ir divi vai trīs gadi, bet tas attieksies tikai uz darbiem, kas ir iekļauti paskaidrojuma rakstā,” stāstīja Rožulapa.

Ja, piemēram, pārsegumu skaņas izolācijas darbi nebūs iekļauti paskaidrojuma rakstā, bet, iegādājušies īpašumu, pārāk labi būs dzirdami augšējie kaimiņi, tad diemžēl nebūs pamatojuma par to sūdzēties pārdevējam. Pats galvenais ir pievērst vērību, ko paredz pirkuma līgumā rakstītais. Nevajag kautrēties lūgt līgumā iekļaut kādus papildu punktus, kā arī rūpīgi iepazīties ar visu dokumentāciju, kas saistīta ar būvdarbiem.