Deivids Bols, Soft Cell zvaigzne, aiziet mūžībā 66 gadu vecumā
Britu sintpopa dueta “Soft Cell” mūziķis, taustiņinstrumentālists un producents Deivids Bols (David Ball) ir miris 66 gadu vecumā. Viņa aiziešana mūžībā tika paziņota 2025. gada 23. oktobrī. Mūziķis miermīlīgi aizgājis mūžībā savās mājās Londonā, 2025. gada 22. oktobrī, ziņo viņa pārstāvji. Bols bija viens no dueta dibinātājiem kopā ar dziedātāju Marku Almondu, un viņu kopīgā daiļrade definēja 80. gadu britu mūzikas ainavu, īpaši ar viņu ikoniskā dziesmas “Tainted Love” radīšanu.
Sintpopa pionieris un “Tainted Love” fenomens
Deivids Bols dzimis 1959. gadā Anglijā. Kopā ar Marku Almondu viņš 1978. gadā nodibināja “Soft Cell”. Duets ātri ieguva atpazīstamību ar savu unikālo sintētiskā popmūzikas (sintpopa) skanējumu, kas ietekmēja daudzus vēlākos māksliniekus. Viņu 1981. gada debijas albums “Non-Stop Erotic Cabaret” tiek uzskatīts par pagrieziena punktu popmūzikas vēsturē, atklājot durvis tādiem duetam kā “Yazoo”, “Eurythmics”, “Pet Shop Boys” un “Erasure”.
Taču “Soft Cell” visā pasaulē kļuva slavens galvenokārt ar dziesmu “Tainted Love”. Šī Glorijas Džounsas oriģināldziesmas kaverversija, ko Bols un Almonds pārvērta par savu, sasniedza pirmās vietas mūzikas topus septiņpadsmit valstīs un kļuva par vienu no visu laiku pārdotākajiem singliem ASV, pavadot 43 nedēļas Billboard Hot 100 topā un uzstādot rekordu. Bolam izdevās radīt dziesmai neaizmirstamu, nedaudz savdabīgu un noslēpumainu skanējumu, izmantojot savus “vecos Korg sintezatorus” un progresīvo “Synclavier” sistēmu. Viņa instrumenta partijas un aranžējumi bija tas, kas padarīja šo dziesmu par globālu fenomenu. “Soft Cell” singls “Tainted Love” 1981. gadā sasniedza britu hitparādes pirmo vietu, un visā pasaulē tika pārdoti aptuveni 21 miljons tā eksemplāru. Viņu panākumi neslēpās tikai vienā dziesmā; sekos arī tādi hiti kā “Say Hello, Wave Goodbye”, “Torch” un “What”, kas visi ieguva vietas britu top trijniekā.
Muzikālā daudzpusība un sadarbība
Deivida Bola talants neaprobežojās tikai ar “Soft Cell”. Viņš bija arī veiksmīgs producents un mūziķis, kurš sadarbojies ar virkni pazīstamu mākslinieku, tostarp Kailiju Minogu, “Pet Shop Boys” un pat Deividu Boviju. Bols bija arī viens no deju mūzikas projekta “The Grid” dibinātājiem, kas deviņdesmitajos gados guva panākumus ar tādiem hitiem kā “Swamp Thing”. Viņa muzikālā karjera bija ļoti daudzpusīga, aptverot dažādus elektroniskās un eksperimentālās mūzikas žanrus. Viņš bija pazīstams ar savu vēlmi eksperimentēt un radīt inovatīvu skaņu. Bolam bija dziļa aizraušanās ar “Northern Soul” un Vācijas elektroniskās mūzikas pionieriem “Kraftwerk”, kas noteikti atspoguļojās viņa darbos.
Atvadīšanās un mūžīgais mantojums
Neskatoties uz veselības problēmām, kas viņu piemeklēja pēdējos gados, tostarp salauztu skriemeli, pneimoniju un sepsi, Deivids Bols turpināja strādāt pie jaunas mūzikas. Viņa pēdējais albums ar “Soft Cell”, “Danceteria”, tika pabeigts tikai dažas dienas pirms viņa nāves. Marks Almonds viņu raksturojis kā “brīnišķīgi spožu muzikālu ģēniju”, uzsverot viņu kopīgo, lai gan atšķirīgo, ķīmiju, kas darbojās pat pēc ilga laika perioda, kuru viņi pavadīja atsevišķi. Bolam tika izteikta dziļa cieņa un atzinība par viņa ieguldījumu mūzikā, un viņa daiļrade turpinās iedvesmot klausītājus visā pasaulē. “Soft Cell” duets, lai gan sākotnēji izjuka 1984. gadā, vairākkārt ir atkal apvienojies, lai radītu jaunu mūziku un uzstātos. Viņu kopīgā 40. gadadienas svinību koncerts 2018. gadā bija nozīmīgs notikums, lai gan viņi tobrīd paziņoja par savu pēdējo publisko uzstāšanos Lielbritānijā. Viņu pēdējais kopīgais albums “Happiness Not Included” iznāca 2022. gadā. “Danceteria”, kas nosaukts par godu Ņujorkas naktsklubam, kas bija jauno viļņu un sintpopa inkubators 80. gadu sākumā, paredzēts izdot nākamā gada pavasarī, godinot Deividu Bolu un viņa radošo spožumu.
Deivida Bola mūžs un darbs ir paliekošs atgādinājums par sintpopa zelta ēras spozmi. Viņa neizdzēšamais mantojums turpinās dzīvot caur “Soft Cell” ikoniskajām dziesmām un viņa daudzpusīgo muzikālo ieguldījumu. Viņa klātbūtne mūzikas pasaulē tika raksturota kā “klusi spoža un bezgalīgi inovatīva”, un viņa darbs ar “Soft Cell” un “The Grid” pierādīja, ka sintezatori spēj radīt gan drosmīgu, gan dziļi cilvēcisku mūziku.