Koalīcijas spriedze un budžeta izaicinājumi: Kā risinās grūtos jautājumus?
Latvijas valdošajā koalīcijā, tuvojoties nākamā gada budžeta pieņemšanas laikam, joprojām jūtama ievērojama spriedze. Lai gan Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka viedokļu atšķirības ir normāla politiska procesa daļa un tās stiprina politisko gribu atrast inovatīvus risinājumus, diskusijas par budžeta prioritātēm un citām aktuālām tēmām, piemēram, Stambulas konvenciju, atklāj dziļākas domstarpības starp koalīcijas partneriem. Šīs nesaskaņas rada jautājumus par valdības stabilitāti un spēju veiksmīgi virzīties uz priekšu.
Grūtu jautājumu risināšana kā koalīcijas stiprinātājs
Premjere Evika Siliņa uzskata, ka sarežģītu jautājumu risināšana, lai gan var paildzināt sarunas, galu galā stiprina koalīciju un mudina meklēt neierastus, taču efektīvākus risinājumus valsts pārvaldes modernizācijai. Viņa atskatās uz iepriekšējā gada panākumiem, piemēram, vienošanos par atalgojuma griestu nepalielināšanu valsts pārvaldē un lēmumu par valdes locekļu atalgojuma samazināšanu sliktu rezultātu gadījumā kapitālsabiedrībās, kā piemērus veiksmīgai kopīgai rīcībai. Šāda pieeja, kurā diskusijas ir intensīvas, bet vērstas uz risinājumu atrašanu, tiek uzskatīta par vērtīgu pieredzi.
“Manuprāt, šādas sarunas tikai stiprina, norūda mūsu politisko vēlmi atrast risinājumus, kas nav pierasti vai viegli,” teica premjere, norādot, ka sarunas ir garākas, taču tas liek domāt par to, kā valsts pārvaldi modernizēt un padarīt efektīvāku.
Atšķirīgie skatījumi uz budžeta prioritātēm
Neskatoties uz premjeres optimistisko skatījumu, atsevišķi koalīcijas partneri pauž bažas par esošo situāciju. Viktors Valainis, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis un ekonomikas ministrs, ir norādījis, ka ZZS pagaidām neredz iespēju virzīt 2025. gada budžeta projektu, jo nav panākta vienošanās par vairākiem svarīgiem jautājumiem, īpaši par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai pārtikas produktu un lauku skolu uzturēšanu . Valainis uzsver, ka ZZS ir konservatīvāks un centriskāks spēks, un tam ir būtiskas atšķirības ar “Progresīvajiem” vairākos jautājumos .
Savukārt “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicina partnerus atturēties no ultimātu došanas, uzsverot, ka budžeta prioritātēm ir jābūt iekšējai un ārējai drošībai, atbalstam ģimenēm un izglītībai, par ko jau panākta iepriekšēja vienošanās . Jurēvics arī norādījis, ka politiskā vienošanās par 99% budžeta satura jau panākta, taču atzina, ka joprojām ir jautājumi, kas prasa risinājumus .
Stambulas konvencija un tās sekas koalīcijā
Vēl viens nozīmīgs saspīlējuma avots ir Stambulas konvencija. Nacionālā apvienība un ZZS ir paudušas stingru nostāju pret konvenciju, piedāvājot tai “alternatīvu” deklarāciju, kamēr “Progresīvie” uzsver, ka likumdošana nevar pilnvērtīgi aizstāt starptautiskās saistības . ZZS deputātu balsojums par opozīcijas rosināto Stambulas konvencijas denonsēšanas procesu ir interpretēts kā koalīcijas līguma pārkāpums, radot nopietnu neuzticības sajūtu citu koalīcijas partneru vidū. Premjere Siliņa ir pieprasījusi paskaidrojumu no labklājības ministra par šo balsojumu, bet ZZS aizstāv savu pozīciju, apgalvojot, ka konvencijas daži aspekti ir pretrunā ar konservatīvajām vērtībām .
Satiksmes ministrijas un zemkopības politikas izaicinājumi
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norāda, ka attiecības ar koalīcijas partneriem ir cieņpilnas un intensīvas sarunas nenozīmē problēmas . Viņš arī pieminējis, ka “Progresīvo” frakcija plāno padziļinātu diskusiju ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) par mežu jautājumiem . Krauze savukārt pauž bažas par Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu samazināt finansējumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai turpmākajā ES budžeta periodā, uzsverot, ka KLP ir jāpaliek spēcīgai politikai ar pietiekamu budžetu, lai nodrošinātu pārtikas ražošanas stabilitāti . Viņš arī norāda, ka Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams konkurētspējīgs ienākumu atbalsts .
PVN politikas diskusijas un inflācijas apkarošana
Jautājums par samazinātu PVN pārtikas produktiem turpina radīt diskusijas. Lai gan koalīcija ir konceptuāli vienojusies par samazinātu PVN likmi pienam, maizei, olām un putna gaļai (12% no nākamā gada), diskusijas turpinās par cūkgaļas iekļaušanu šajā kategorijā . Ekonomikas ministrs Valainis aicinājis pārtikas nozari negodprātīgi neizmantot PVN likmes izmaiņas un nesamazināt cenas nepamatoti . “Progresīvie” pieprasa skaidrojumus par turpmāko rīcības plānu pārtikas cenu samazināšanai un rosinās apspriest PVN likmes samazināšanu atsevišķiem produktiem, norādot, ka, lai gan daži produkti ir kļuvuši lētāki, kopumā cenu kritumam tuvākajā laikā nav prognozēts būtisks pamats .
Nākotnes perspektīvas un koalīcijas izaicinājumi
Valdības stabilitāte ir svarīgs jautājums, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt valsts drošību. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens nākamā gada budžetu raksturo kā drošības budžetu, kas vērsts uz iedzīvotāju aizsardzību un ekonomikas izaugsmi . Tomēr opozīcija ir kritiska, norādot, ka budžets ir veidots uz parāda un pārāk optimistiski . Situācija, kurā koalīcijas partneri, piemēram, ZZS, pauž atšķirīgus viedokļus un rīkojas pretēji kopīgajam saskaņojumam, rada bažas par valdības spēju pildīt savus solījumus. Turpmākās diskusijas par partiju finansējumu un budžeta prioritātēm norāda uz nepārtrauktu nepieciešamību pēc kompromisiem un saskaņas, lai nodrošinātu stabilu valdības darbu un efektīvu valsts pārvaldi.