Pie vēlēšanu urnām balsotāji iet ar cerībām, šaubām un pārmaiņu prasību

Otrā maiņa Uzvaras pamatskolā Adriana un Anete pieņem balsi no pirmā vēlētāja Markusa. FOTO – MĀRIS KRŪMIŅŠ

Vēlēšanu dienā Bauskas apvienības pagastu iecirkņos valda mierīga gaisotne, bet aiz vēlēšanu kabīņu aizkariem izdarītās izvēles pavada ļoti dažādas sajūtas – no pārliecības par savu politisko izvēli līdz vilšanās pilnam secinājumam, ka īsti nav, par ko balsot.
Brunavā runā par tukšākiem laukiem un ceļiem, Uzvarā – par satiksmi un politisko piedāvājumu, Vecsaulē – par izglītību, darbavietām un senioriem, bet Mežotnes pagastā īpaši novērtē iespēju balsot tuvāk mājām. Tikmēr līdzās pieaugušo vēlēšanu kastēm vairākos iecirkņos savas izvēles izdara arī bērni.
Šoreiz vēlēšanās Latvijā piedalījās 807 067 jeb 51,81% balsstiesīgo – tā ir zemākā aktivitāte Saeimas vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Bauskas novadā aktivitāte tomēr bija nedaudz augstāka par valsts vidējo – nobalsoja 54,69% balsstiesīgo. Zemgalē kopumā aktivitāte bija līdzīga – vēlēšanās piedalījās nepilni 55% balsstiesīgo. Bauskas novadā pārliecinoši lielāko atbalstu saņēma «Apvienotais saraksts» – par to nobalsoja 6924 vēlētāji jeb 41,03% derīgo aplokšņu.

Brunavā visiem viena bēda
Iecirknī Nr. 345 Brunavas pagasta pārvaldē vēlēšanu diena aizritējusi mierīgi, stāsta komisijas priekšsēdētāja Sarmīte Ļekūne. Komisiju apmierinājusi arī vēlētāju aktivitāte. Īpaši atzinīgi cilvēki novērtējuši iespēju nobalsot Grenctāles kultūras namā. Daļa vēlētāju komisijai pat teikuši, ka bez šādas iespējas uz vēlēšanām vispār nebūtu devušies.
S. Ļekūne pozitīvi vērtē to, ka pirms vēlēšanām sabiedrība dažādos veidos mudināta piedalīties un bijis daudz priekšvēlēšanu debašu. Tomēr arī Brunavā dzirdēts ierastais arguments – neesot, par ko balsot. «Tādi ir bijuši un būs,» saka komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka tas tomēr nedrīkst kļūt par iemeslu nepiedalīties. Viņas ieskatā vēlētājam ir jāizmanto iespēja paust savu gribu: «Nevajag būt vienaldzīgiem, vajag nākt.»
Kad saruna nonāk līdz tam, ko jaunievēlētajiem politiķiem vajadzētu izdarīt Brunavas un apkārtējās teritorijas labā, atbilde nāk ātri. «Mums visiem ir viena bēda – ceļi.» S. Ļekūne norāda, ka Brunavas pagasta pārvaldes teritorijā ceļu problēma ir īpaši jūtama un asfaltēta savienojuma trūkums ietekmē arī ikdienas dzīvi. Viņasprāt, infrastruktūra ir cieši saistīta ar vēl vienu lauku teritoriju problēmu – iedzīvotāju skaita samazināšanos un jaunu ģimeņu vēlmi šeit palikt vai pārcelties uz dzīvi.

Sarmīte Ļekūne.

«Balsoju katrās vēlēšanās – kam es varu sūdzēties?»
Brunaviete Iveta Ūdre savu izvēli bija izdarījusi jau iepriekš – šajās vēlēšanās viņa balsojusi par to pašu politisko spēku kā agrāk. Tomēr pārliecība par savu izvēli nenozīmē apmierinātību ar politiku kopumā.
«Mums vienmēr saka katrās vēlēšanās, ka jūs nevarēsiet nevienam sūdzēties, ja neesat nobalsojuši. Es nobalsoju katrās vēlēšanās – kam es varu sūdzēties?» viņa jautā. I. Ūdre atzīst – viņu neapmierina valstī notiekošais, turklāt politiskais spēks, kuram viņa dod priekšroku, pie varas netiek. No politiķiem vēlētāja vispirms sagaida nevis skaļus solījumus, bet reālistisku skatījumu uz valsts iespējām. «Nevajag solīt zelta kalnus, jo tos jau nav iespējams izpildīt,» saka I. Ūdre. Viņasprāt, vispirms jāsakārto ekonomiskā situācija – valstij nepieciešami ienākumi, jo «nauda neradīsies ne no kurienes».
Runājot par pašu Brunavu, balss kļūst vēl skarbāka. «Ko var Brunavas pagastam izdarīt, kad te trīs ar pusi cilvēki tik palikuši? Te jau viss ir projām – bērnudārza nav, skolas nav.» Viņa vēlētos, lai laukos atkal būtu vairāk iedzīvotāju, skolas un bērnudārzi un jaunajām ģimenēm nebūtu visa ikdiena jāorganizē ap braukšanu uz Bausku vai vēl tālāk.
Brunavā vēlēšanu dienas sarunas tādējādi atgriežas pie ļoti praktiskām lietām. Valsts politika šeit nav tikai debates Rīgā – tā ir ceļa kvalitāte, attālums līdz skolai un jautājums, vai laukos pēc dažiem gadiem vēl būs cilvēki, kuri pa šo ceļu brauks.

Iveta Ūdre, vēlētāja Brunavā.

Rindas pazūd un atkal parādās
Vēlēšanu iecirknī Uzvaras pamatskolā ar numuru 349 diena aizritējusi raiti un mierīgi. Komisijas priekšsēdētāja Ilga Pētersone stāsta, ka cilvēku plūsma bijusi viļņveidīga – brīžiem rinda pazudusi, bet drīz vien izveidojusies no jauna. Kopumā apmeklētība viņu apmierina. Interesanta bijusi arī balsu nodošanas glabāšanā dinamika – sākumā iespēju izmantojis viens cilvēks, vēlāk skaits audzis līdz deviņiem, 22 un 30.
Komisijai nācies sastapties ar situāciju, kad vēlētāji atpazīst politiķa vārdu, taču nezina, kurā sarakstā viņš kandidē. I. Pētersone min jautājumu, ko nācies dzirdēt: «Kur ir Kulberga partija?» – cilvēks zina kandidātu, bet ne politiskā spēka nosaukumu.
No jaunās politiskās varas I. Pētersone savukārt sagaida risinājumu Bauskas apvedceļa jautājumam. Intensīvā satiksme, īpaši smagās automašīnas, ir problēma, kuras risinājumu vietējie gaida jau ilgstoši. «Tas jau nav nekāds nereāls sapnis,» viņa saka, paužot cerību, ka iecerētais beidzot virzīsies uz priekšu.

Ilga Pētersone, 349. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja un vēlētāja Lolita (no kreisās).

«Gudras runas, un pēc vēlēšanām sveiki!»
Uzvarā sastaptajai Lolitai izvēlēties bijis grūtāk. Viņa neslēpj, ka politiskais piedāvājums nerada lielu pārliecību. «Patiesībā īsti nezini, par ko,» viņa raksturo sajūtu pirms balsojuma. Tomēr vēlēšanās, viņasprāt, ir jāpiedalās arī tad, ja ideāla izvēle nav atrodama. Pretējā gadījumā iespēju iegūst politiskie spēki, kurus pats vēlētājs pie varas redzēt nevēlas. Par politiķu priekšvēlēšanu retoriku Lolita ir skeptiska: «Ir gudras runas. Tā arī viss izbeidzas. Paiet vēlēšanas – un sveiki.»
Viena no problēmām, ko viņa gribētu redzēt risinātu, ir ceļi. «Latvijas ceļi ir katastrofāli,» saka vēlētāja, īpaši norādot uz lauku ceļu stāvokli pierobežas pusē, kur pati vēlētāja dzīvo.
Vienlaikus Lolita pauž skaidru nostāju par vēl vienu Bauskas novadā aktuālu jautājumu – vēja parku attīstību. Neraugoties uz daļas iedzīvotāju skepsi un iebildumiem, viņa vēja enerģijas projektiem ir izteikti labvēlīga. «Es esmu simtprocentīgi par,» uzsver Lolita. Viņai nepatīk, ka ap vēja parkiem tiekot radīts strīds un cilvēki noskaņoti pret tiem, dalot jautājumu vienkāršoti kategorijās – kas ir labs un kas slikts.

Pieņem bērnu balsis
Uzvaras pamatskolā vēlēšanu pieredzi tajā pašā dienā gūst arī tie, kuri līdz īstajam vēlētāja vecumam vēl nav izauguši. Iniciatīvā «Demokrātija sākas ģimenē» bērniem ierīkota sava vēlēšanu kaste un atbilstoši vecuma grupai dota iespēja izvēlēties starp lietām, kuras viņi vēlētos saņemt. Pirmsskolas vecuma bērni varēja izvēlēties sporta maisiņu vai krāsojamo grāmatu, 1.–4. klašu skolēni – lielformāta paklāju spēlēm vai galda spēļu komplektus, bet 5.–9. klašu skolēni – novusu vai galda futbolu.
Skolnieces Melisa Miļūne un Enija Mežsarga palīdzēja bērniem nobalsot un skaidroja, kas iecirknī notiek. «Mēs pieņēmām bērnu balsis. Mēs viņus iedvesmojām balsot,» viņas raksturo savu uzdevumu. Meitenes stāsta, ka daudzi bērni un vecāki pat neesot zinājuši par paralēli notiekošajām bērnu un jauniešu vēlēšanām, tādēļ nācies aicināt un skaidrot. Pašām tā bijusi laba pieredze komunikācijā.
Vēlāk stafeti pārņēma Adriana un Anete. Viņas palīdzēja mazajiem vēlētājiem saprast balsošanas kārtību, aizlīmēt savu izvēli un iemest to kastē. Pieaugušajiem aiz aizkara jāizvēlas valsts politiskais kurss, bērniem – novuss vai galda futbols, taču princips abos gadījumos viens: ir vairākas iespējas, bet beigās jāizdara viena izvēle.

«Demokrātija sākas ģimenē»: Melisa Miļūne, Enija Mežsarga un Lorēna Luīze Grāvele.

Nāk jaunie un tie, kuri balso pirmo reizi
Vēlēšanu iecirknī Nr. 358 Vecsaules saieta namā cilvēku plūsma bijusi laba jau kopš paša rīta. Komisijas sekretāre Ginta Ozola vēlēšanu dienas norisi raksturo kā mierīgu – incidentu nav, cilvēki nāk nepārtraukti. Pirms vēlēšanu dienas 78 vēlētāji šeit bija izmantojuši iespēju nodot balsi glabāšanā. Komisija devās arī pie vēlētājiem viņu atrašanās vietās.
Arī Vecsaulē visbiežāk komisijai nācies atbildēt uz jautājumu, kurā sarakstā atrodams Andris Kulbergs. «Es gribu par Kulbergu balsot – kur ir tas saraksts?» vēlētāju jautājumus atstāsta iecirkņa komisijas sekretāre Ginta Ozola. Komisijai nācies skaidrot, ka Zemgales vēlēšanu apgabalā viņš nekandidē.
Citādi vēlēšanu diena Vecsaulē aizritējusi mierīgi – nav bijuši gadījumi, kad kāds nevarētu nobalsot dokumentu trūkuma vai citu šķēršļu dēļ. G. Ozolu priecē arī vēlētāju aktivitāte un tas, ka uz iecirkni nāk gados jauni cilvēki. Viņa atceras vismaz trīs vēlētājus, kuri šogad balsot bija ieradušies pirmo reizi.
No jaunās Saeimas G. Ozola īpaši gaida uzmanību izglītībai. «Svarīgi, lai mazās skolas nepazūd,» viņa saka. Viņasprāt, pārmaiņas izglītības sistēmā ne vienmēr tiek plānotas, pietiekami ņemot vērā to, kā tās izskatās reālajā dzīvē.

Komisijas sekretāre Ginta Ozola.

Veselība un seniori
Jaunietis Jānis Mārcis Grīnvalds politisko piedāvājumu kopumā vērtē kā pietiekamu – ir partijas, kuru piedāvājums viņu uzrunā vairāk, un tādas, kas mazāk. Izvērtējot politiskos spēkus, viņš skatās arī uz to, kādas iespējas tie sola jauniešiem. Tomēr vienu kritēriju izcelt esot grūti – svarīgs ir kopums. «Lai ir tās vērtības, lai par veselību arī domā un arī par veciem cilvēkiem,» viņš nosauc trīs būtiskus orientierus. Jāņa Mārča ieskatā seniori pelnījuši lielāku novērtējumu arī tādēļ, ka viņiem ir dzīves pieredze, no kuras iespējams mācīties.
Vecsaulē sastaptais Edgars iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nav balsojis, jo tolaik nav bijis Latvijā, bet šoreiz iespēju izmantojis. Izvēli viņš izdara, vērtējot partiju plānus un idejas un to, cik lielā mērā tās sakrīt ar paša uzskatiem.
Politikā viņu visvairāk kaitina atšķirība starp solīto un paveikto. «Sola vienu, dara otru,» Edgars formulē īsi. Viņaprāt, darbu sarežģī lielais politisko spēku skaits un savstarpējās cīņas.
No ievēlētajiem politiķiem viņš sagaida nevis abstraktus solījumus, bet novada attīstību – darbavietas, uzņēmumu piesaisti un sakārtotu vidi. «Lai attīstās, lai ir tīrs, lai notiek vairāk,» viņš saka, kā vienu iespēju minot industriālo parku un uzņēmējdarbības attīstību.
Tomēr Edgars nav noskaņots tikai kritiski: «Tā jau nav, ka pilnīgi nekas nenotiek. Kaut kas jau arī notiek.»

Edgars .

Zinās, kas ir vēlēšanas
Arī Vecsaulē darbojas «Demokrātija sākas ģimenē». Bērnu balsošanu palīdz organizēt Jānis Mārcis Grīnvalds un Ramona Balakāne. Interese esot, un darbs norit divās maiņās.
Jānis Mārcis uzskata, ka šādai pieredzei var būt nozīme vēlāk: «Viņi jau zinās, kas ir vēlēšanas, kāpēc tās ir jāapmeklē.» Turklāt bērni jau šeit sastopas ar vienu no demokrātijas pamatprincipiem – ne vienmēr uzvar tieši tas, ko esi izvēlējies pats.
Viens no jaunākajiem balsotājiem, kuru sastopam pie vēlēšanu kastes, ir Morics. Taču, kā stāsta Ramona, balsot nākuši pat jaunāki bērni.
Kamēr vienā telpas daļā pieaugušie lemj par nākamajiem četriem valsts politikas gadiem, otrā demokrātijas mehānismu pirmo reizi izmēģina tie, kuriem īstās vēlēšanu zīmes rokās būs tikai pēc daudziem gadiem.

Jānis Mārcis Grīnvalds un Ramona Balakāne.

Viens no jaunākajiem vēlētājiem Morics.

Svarīgi nokļūt līdz vēlēšanu kastei
Vēlēšanu iecirkņa Nr. 352 darbs daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki» atgādina, ka laukos līdzdalība vēlēšanās ir ļoti praktisks pieejamības jautājums. Komisijas sekretāre Nijole Mite vēlēšanu dienas rītu pavadījusi izbraukumā – vispirms komisija devusies pie četriem vēlētājiem mājās, pēc tam uz pansionātu, kur balsoja 68 cilvēki.
Izbraukuma balsošanas iespēja šajā apkaimē nav tikai ērtība. N. Mite stāsta, ka daļai vecāka gadagājuma cilvēku nokļūt līdz Strēlniekiem ir sarežģīti – jābrauc pa zemes ceļiem, nepieciešams transports.
Viņa min ap 90 gadu vecu kungu, kuram pašam aizbraukt līdz iecirknim būtu grūti. «Viņš nevar aizbraukt uz turieni, bet viņš vēlas pateikt savu viedokli,» uzsver N. Mite.
Pašā izbraukuma balsošanas vietā līdz sarunas brīdim bija nobalsojuši 27 cilvēki – nedaudz mazāk nekā iepriekš.
N. Mite spriež, ka pašvaldību vēlēšanās aktivitāte mēdz būt lielāka, jo kandidāti cilvēkiem ir personiski pazīstamāki.

Komisijas sekretāre Nijole Mite.

Pensijas personiski svarīgas
Vēlēšanu norise bijusi mierīga, bez incidentiem. Runājot jau kā vēlētāja, N. Mite no jaunās Saeimas gaida pozitīvas pārmaiņas vairākās jomās. Viņu uzrunājuši priekšvēlēšanu piedāvājumi par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, veselības sistēmas pārmaiņām un pensijām.
Veselības aprūpe, viņasprāt, ir joma, kur problēmu netrūkst. Arī pensiju jautājums viņai kļuvis personiski aktuāls – kopš februāra pati ir pensionāre, lai gan joprojām strādā pagastā par lietvedi.
Vēlētājai Ilgai Tītai izvēlēties nav bijis grūti. Viņa skatījusies priekšvēlēšanu diskusijas, kuru šoreiz, pēc viņas domām, bijis daudz, taču jau iepriekš zinājusi, par ko balsos, un savu politisko izvēli nav mainījusi.
No jaunās Saeimas viņa vispirms gaida uzlabojumus veselības aprūpē. «Veselība mums, senioriem, ir pirmā prioritāte,» saka Ilga. Taču ar to saraksts nebeidzas – viņa piemin ārstus, skolotājus un pensionārus. «Viss mums ir prioritāte,» viņa rezumē.

Ilga Tīta, vēlētāja Mežotnē.

Īpaši atzinīgi Ilga vērtē iespēju nobalsot izbraukuma vietā. Ja tās nebūtu, būtu jāmeklē transports, lai nokļūtu līdz Strēlniekiem. «Tas ir ļoti labi organizēts,» viņa uzsver.
Ilga vēlēšanās piedalās regulāri un uzskata, ka balsot ir jāiet. Sarunas beigās viņa izsaka arī savu redzējumu par parlamenta lielumu: «Uzskatu, ka mums pietiktu ar 80 deputātiem, jo mēs neesam daudz un paliekam arvien mazāk.»
Četros apmeklētajos Bauskas novada iecirkņos vēlēšanu diena aizrit bez skaļiem starpgadījumiem. Taču aiz mierīgās norises slēpjas gana daudz neapmierinātības un gaidu. Vienam svarīgākais ir ceļš līdz pagasta centram, citam – ārsts, skola, darbavieta vai iespēja vecumdienās saņemt cienīgu atbalstu. Kāds balso par to pašu politisko spēku gadiem, cits izvēlas vairāk tādēļ, lai pie varas nenonāktu tie, kurus nevēlas redzēt.
Līdzās ir bērnu vēlēšanu kastes. Tajās izvēle pagaidām ir vienkāršāka – starp krāsojamo grāmatu un sporta maisiņu, novusu un galda futbolu. Tomēr arī tur jāizvēlas un jārēķinās, ka vairākums var izvēlēties citādi. ◆