Rudens oficiālā iestāšanās un gaidāmās pārmaiņas
Pirmdien, 23. septembrī, noslēgsies astronomiskā vasara un Latvijā oficiāli sāksies gadalaiku pāreja uz rudeni. Tas ir brīdis, ko dēvē par rudens ekvinokciju jeb vienādībām, kad dienas un nakts garums uz planētas ir gandrīz vienāds. Tomēr pilnīgu līdzsvaru sasniegt neizdosies, jo atmosfēras gaismas laušanas un laika skaitīšanas īpatnību dēļ diena Latvijā vēl būs par aptuveni 13 minūtēm garāka nekā nakts. Šī gada rudens ekvinokcija notiks 22. septembrī plkst. 21:19. Savukārt 25. septembris būs pirmā diennakts šoruden, kad nakts garums sāks pārsvaru. Jau kopš 22. septembra dienas garums sarūk visstraujāk, ik dienas zaudējot ap četrām minūtēm un 46 sekundēm saules spīdēšanas laika. Šī tendence turpināsies līdz pat ziemas saulgriežiem 21. decembrī, kad sāksies astronomiskā ziema. Interesanti, ka ziemeļu puslodē rudens un ziema kopā ir īsāka nekā pretējā gadalaiku posmā dienvidu puslodē, jo Zemes orbītā ātrums ziemā ir lielāks.
Rudens dažādās izpausmēs: astronomiskais, meteoroloģiskais un solārais
Lai gan astronomiskais rudens sākas konkrētā datumā, latviešu kultūrā un tradīcijās rudens ienākšanu bieži vien saista ar ražas novākšanu un Miķeļdienu, kas tiek svinēta 29. septembrī. Senie latvieši šo laiku dēvēja par Appļuvībām un Apjumībām, uzsverot labības novākšanas un saglabāšanas nozīmi. Šajos svētkos tika godāts auglības un labklājības dievība Jumis.
Turpretī meteoroloģiskais rudens tiek noteikts pēc gaisa temperatūras kritērija – ja vidējā diennakts temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem. Šogad šis nosacījums tika izpildīts neparasti agri, jau 20. augustā lielākajā daļā Latvijas teritorijas, kas liecina par agrīnu rudens iestāšanos. Savukārt solārais rudens Latvijā ik gadu ir no 6. augusta līdz 5. novembrim, un astronomiskā rudens sākums iekrita tieši solārā rudens vidū. Tas ir kā dabas noskaņojuma maiņas brīdis, kad klātienē jūtama pāreja no siltāka uz vēsāku laiku, sagatavojot mūs ziemas tuvumam.
Laikapstākļu pārmaiņas un gaidāmās salnas
Septembra beigas sola dzestrākus laikapstākļus. Kā prognozē sinoptiķi, dažu nākamo nedēļu laikā gaiss kļūs jūtami vēsāks, un jau mēneša beigās naktīs, īpaši skaidrās debesīs, gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles grādiem, radot pirmās salnas. Vietām, īpaši Latgalē un Sēlijā, vēl joprojām ir gaidāms lietus, tomēr kopumā vējš pierims, radot apstākļus temperatūras pazemināšanai. Šīs aukstās naktis varētu radīt nelielu satraukumu dārzniekiem un zemniekiem, taču tās ir dabiska rudens cikla sastāvdaļa, signalizējot par tuvojošos ziemu un nepieciešamību noslēgt lauku darbus.
Dienas un nakts ritms mainās – noslēpumi un tradīcijas
Rudens ekvinokcija ir ne tikai astronomisks notikums, bet arī laiks, kad dabas enerģija, šķiet, atjaunojas. Daudzas kultūras un astroloģijas tradīcijas šo brīdi uzskata par svarīgu posmu, kas ļauj pārdomāt pagājušo vasaru un likt pamatus turpmākajiem mēnešiem. Astrologi iesaka izmantot šo laiku harmonijas meklējumiem un jaunu plānu iecerēšanai. Patiesībā dienas un nakts ilguma vienlīdzība ir nosacīta. Pat neliela atšķirība, kāda ir novērojama Latvijā, piemēram, 13 minūtes, liecina par to, cik dinamiska un nepārtraukti mainīga ir mūsu planētas pieredze. Šis gaismas un tumsas līdzsvars ir nepārtraukts dabas ritms, kas vienmēr mainās, it kā dejojot starp gaišumu un ēnu.
Rudens enerģija un tās ietekme
Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk, liekot mums pievērst uzmanību tam, kā mainās dienas ritms. Šis krasais lūgums uz drūmāku un īsāku dienu var likt mums justies nedaudz melanholiski. Tomēr, raugoties dziļāk, rudens nes sev līdzi arī savu unikālu enerģiju – laiku pārdomām, iekšējai transformācijai un gatavošanos mierīgākam periodam. Tas ir laiks, kad daba mums parāda savu skaistumu caur krāšņām lapām un dzidru gaisu, vienlaikus dodot signālu par nepieciešamību sagatavoties ziemai. Šīs pārmaiņas ir daļa no dzīves dabiskā cikla, un tās var pieņemt ar atvērtu sirdi un prātu, meklējot skaistumu un mieru rudens klusumā.