ASV armija nesen ir sākusi izmantot savus dronus virs Gazas joslas, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu starp Izraēlu un palestīniešu teroristisko organizāciju “Hamās”, ziņo ASV mediji.
Ar izraēliešu piekrišanu no gaisa tiek uzņemtas fotogrāfijas par darbībām Gazas joslā, vēsta laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz ASV un Izraēlas militārajiem avotiem. Ar bezpilota lidaparātu izmantošanu tiek atbalstīts ASV koordinācijas centrs Izraēlas dienvidos, kas uzrauga humānās palīdzības vajadzības un pamiera ievērošanu.
Izraēlas valdības amatpersonas bezpilota lidaparātu izmantošanu raksturoja kā diezgan neparastu. ASV valdības avoti šonedēļ pauda šaubas, vai Izraēla patiešām ievēros visas vienošanās, lai uzturētu trauslo pamieru.
No ASV 24. oktobrī Gazas joslas pamiera pārraudzīšanas struktūras civilā vadītāja amatā iecelts amerikāņu karjeras diplomāts Stīvs Feigins. Viņš strādās kopā ar ASV armijas ģenerālleitnantu Patriku Frenku, kas jau iecelts par militāro vadītāju pēc 10. oktobra pamiera izveidotajā struktūrā.
Civilās un militārās koordinācijas centrs tika izveidots 17. oktobrī Izraēlas dienvidos, lai novērotu, vai pamiers netiek pārkāpts, un nodarbotos ar loģistiku, arī palīdzības piegādēm kara izpostītajā Gazas joslā.
Aptuveni 200 ASV karavīru nosūtīti uz centru, kas izvietots īrētā noliktavā, kur viņi strādā kopā ar Izraēlas un Eiropas valstu karavīriem, Apvienoto Arābu Emirātu un Jordānijas pārstāvjiem, kā arī ANO un palīdzības organizāciju darbiniekiem.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio piektdien apmeklēja koordinācijas centru, kas atrodas netālu no Gazas joslas, un tā izveidi raksturoja kā vēsturisku.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu