Latvijā ir ļoti spēcīga valsts uzņēmumu klātbūtne, kas rada konkurētspējas problēmas privātajā sektorā. Tāpēc lielu valsts uzņēmumu kotēšana biržā varētu palīdzēt padziļināt kapitāla tirgu un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, 2025. gada ekonomikas prognozē Latvijai atzīmē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). To sarunā ar Latvijas Sabiedrisko mediju apliecina arī organizācijas ģenerālsekretārs Matiass Kormans, kurš šonedēļ Latvijā ieradies darba vizītē.
OECD ģenerālsekretārs: Latvijā ir ļoti spēcīga valsts uzņēmumu klātbūtne
Ieva Strazdiņa: Pirms gada, kad jūs runājāt ar manu kolēģi no Latvijas Televīzijas, dalījāties ar saviem tā brīža novērtējumiem. Un viens no tiem bija, ka, jūsuprāt, galvenais, kas Latvijai jādara, ir – jāpalielina darba ražīgums, lai valsts būtu starptautiski konkurētspējīga. Kāds, jūsuprāt, ir bijis progress šī gada laikā? Liels, mazs? Vai vispār tāds ir bijis?
Matiass Kormans: Progress ir. Bet, kā jūs zināt, šāda veida reformām neizbēgami ir nepieciešams laiks, lai varētu pārskatīt datus un pierādījumus un sniegt galīgo atbildi uz šo jautājumu. Bet – ļaujiet man teikt, ka dažādās jomās mēs noteikti esam redzējuši reformu centienus, kas palīdzēs palielināt ražīgumu, uzlabojot cilvēkkapitālu un risinot prasmju trūkuma problēmu.
Ir notikušas dažas reformas universitāšu finansēšanas sistēmā saistībā ar akreditācijas sistēmu profesionālajā izglītībā, apmācībā un dažos citos jautājumos. Bet jomas, kurās, mūsuprāt, vēl nepieciešams darbs, ir saistītas ar
uzņēmumu piekļuves finansējumam uzlabošanu, konkurētspējīgākas vides veicināšanu Latvijā, kā arī ar darbaspēka prasmju trūkuma vai prasmju trūkuma darba tirgū jautājuma risināšanu.
Prasmju trūkums kā augsti kvalificētu darbinieku trūkums?
Būtībā darba tirgus vajadzības attīstās un mainās. Latvijai jau sen ir strukturālas problēmas, jo, piemēram, pēdējo 20 gadu laikā darba tirgus dalībnieku skaits ir samazinājies par 20 %.
Bet tagad, kad darba tirgus prasības turpina mainīties – un tas nav raksturīgi tikai Latvijai –, svarīgs izaicinājums ir nodrošināt atbilstoši kvalificētu darbaspēku. Un, kā jau teicu, tas ir izaicinājums ne tikai Latvijai, bet jums ir šis papildu elements, proti, ievērojams iedzīvotāju skaita samazinājums. Jūs, visticamāk, nespēsiet to risināt tikai ar savas valsts darbaspēka izglītošanu.
Jums, iespējams, būs arī jāmeklē veidi, kā piesaistīt migrantus Latvijai. Un tas, protams, nozīmē, ka jāatrod veidi, kā atbalstīt valodas apmācību un tamlīdzīgi, lai papildinātu šiem cilvēkiem nepieciešamās tehniskās prasmes.
Šo vajadzību piesaistīt profesionāļus minējāt arī OECD 2025. gada ieteikumos. Tur varam lasīt, ka ierobežojumu samazināšana profesijām un administratīvo procedūru vienkāršošana migrantiem var palīdzēt mazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Un, raugoties uz situāciju Latvijā, mēs piekrītam, ka mums ir nepieciešami darbinieki no ārzemēm, bet šķiet, ka mēs piesaistām tikai nekvalificētus darbiniekus, kuri galvenokārt strādā būvniecībā, ražošanā un transporta nozarē. Pat tad viņi nepaliek uz ilgu laiku. Viņi faktiski mēdz pārcelties uz citām Eiropas valstīm. Jūsuprāt, kāpēc tā ir? Vai tā ir konkrētas politikas vai zināšanu trūkuma pazīme?
Ir daži elementi. Pirmkārt, te ir kvalificētu darbinieku saņemto kvalifikāciju atzīšana. Es domāju, ka šajā jomā var un, iespējams, vajadzētu darīt vairāk. Tad ir valodas barjera. Viens no šķēršļiem, lai piesaistītu kvalificētus migrantus Latvijā, ir valodas problēma tiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kā viņi var efektīvi integrēties jūsu darba tirgū? Ir nepieciešama sistemātiskāka pieeja, lai piesaistītu pareizos cilvēkus ar pareizajām tehniskajām prasmēm, kuri pēc tam apgūst arī latviešu valodu.
Tas šķiet diezgan grūts uzdevums, jo latviešu valoda ir diezgan unikāla.
Nu, tā ir. Bet citviet tas ir izdevies. Es neredzu iemeslu, kāpēc tas nevarētu izdoties šeit.
Turpinot ar OECD ieteikumiem, pērn jūs arī uzsvērāt, ka mums ir jācīnās pret ēnu ekonomiku. Kā jūs vērtējat mūsu līdzšinējos panākumus?
Nu, mūsu OECD rādītāji noteikti liecina, ka ir panākti daži uzlabojumi. Taču noteikti ir ievērojamas iespējas turpināt stiprināt konkurenci, tostarp samazinot šķēršļus konkurencei profesiju un mazumtirdzniecības nozarēs, sistemātiskāk novērtējot regulējuma ietekmi uz konkurenci. Taču
viena no lietām šeit Latvijā ir ļoti spēcīgā valsts uzņēmumu, valdības uzņēmumu klātbūtne, kas rada dažas konkurētspējas problēmas privātajā sektorā. Un tas, manuprāt, rada ēnu ekonomikas dinamiku.
Mēs uzskatām, ka Latvijai ir jāturpina pievērst uzmanību sistemātiskākiem pasākumiem, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti starp valsts uzņēmumiem un privātā sektora uzņēmumiem.
Vai tas neapdraudētu dažus valsts uzņēmumus? Jo mēs mēdzam tos aizsargāt.
Ja jūs vēlaties uzlabot uzņēmējdarbības dinamiku,
ja vēlaties uzlabot ražīgumu, jūs negribat, lai valsts uzņēmumi izdzīvo, pateicoties patvaļīgai aizsardzībai un tam, ka valdība izmanto savas varas pozīcijas.
Jūs vēlaties, lai tie attīstītos un būtu veiksmīgi, jo ir patiesi konkurētspējīgi labi funkcionējošā tirgū. Un tas rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikā, kas arī palīdz nodrošināt, ka privātā sektora uzņēmumiem ir patiesa iespēja būt veiksmīgiem un veicināt inovācijas un uzlabojumus.
Tas ir ļoti labs arguments. Viens no jautājumiem, kas man patiešām bija ļoti tuvs sirdij. Šā gada OECD ekonomikas prognozē jūs arī atzīmējāt, ka Latvijā joprojām pastāv kavēšanās ES fondu līdzekļu apguvē un tie var negatīvi ietekmēt iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos. Jūs neesat pirmais eksperts, kas to pamanījis. Mēs ļoti lēni strādājam ar ES līdzekļiem. Kāpēc?
Redziet, ES līdzekļi ir lieliska iespēja Latvijai, un, protams, uzlabota ES līdzekļu apgūšana varētu būt ļoti nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks nākamajos gados.
Tas attiecas uz kapacitāti kapacitātes veidošanā.
Es uzdrošinos teikt, ka tas attiecas arī uz valsts pārvaldi, lai nodrošinātu savlaicīgāku un efektīvāku valsts investīciju projektu un citu programmu īstenošanu. Tā ir viena no tām jomām, kurā, kā jūs zināt, ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un procesi.
Pēdējā laikā ir veiktas atsevišķas reformas, lai to panāktu. Taču Latvijas valdībai tā jāuzskata par augstas prioritātes jomu, jo tā piedāvā lieliskas iespējas. Bet jums ir jānodrošinās ar instrumentiem, lai parūpētos, ka līdzekļi tiek izmantoti saprātīgi un produktīvi, tādā veidā, kas patiešām palīdz sasniegt reālus uzlabojumus vidējā un ilgtermiņā.