EP deputāte skaidroja, ka pakotnē iekļautas arī sankcijas pret konkrētu kriptovalūtu un tās platformas operatoru Kirgizstānā, kā arī paplašināts eksporta aizliegums – tas tagad attiecas uz elektroniskajām detaļām, ķīmiskām vielām un metāliem, ko izmanto Krievijas militārajā rūpniecībā. Turklāt ieviesta Krievijas diplomātu pārvietošanās kontrole – pirms šķērsot dalībvalstu robežas, viņiem būs jāinformē attiecīgās valdības.
“Šī ir stingrākā un visaptverošākā sankciju pakotne līdz šim, un tā iezīmē pagrieziena punktu Eiropas enerģētikas un drošības politikā,” uzsvēra Vaidere.
Viņa teica, ka likumprojekts, kuram viņa ir ziņotāja EP, paredz Krievijas dabasgāzes un naftas importa pilnīgu izbeigšanu uz nenoteiktu laiku. Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja gāzes piegāžu pārtraukšanu no 2028. gada, bet EP prasa to izdarīt jau no 2027. gada 1. janvāra, dodot tikai gadu ilgu pārejas periodu.
Pēc Vaideres paustā, EP nevēlas izņēmuma situāciju Ungārijai un Slovākijai, kas importē Krievijas naftu caur cauruļvadu, jo tām ir alternatīvi piegādes ceļi. Eiroparlamentāriete norādīja, ka EP izstrādātajā likumprojektā paredzēts svītrot drošības klauzulu, kas ļautu dalībvalstīm atgriezties pie Krievijas energoresursu importa, ja piegādes kļūst sarežģītas vai cenas pieaug.
Viņa arī uzsvēra, ka, ja likumu pieņems, tas būs spēkā uz nenoteiktu laiku, un atšķirībā no sankcijām likums nebūs ik pēc sešiem mēnešiem jāatjauno ar visu dalībvalstu vienprātību. EP deputāte cer, ka likums tiks pieņemts līdz gada beigām un stāsies spēkā 2026. gada sākumā.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ES dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju pakotni pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, kā arī Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.