Foto – ekrānuzņēmums
Noslēgušās 15. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās vien nedaudz vairāk nekā puse balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un šis rādītājs, protams, nav iepriecinošs. Vēlētāju aktivitāte šoreiz sasniedza tikai 50,81%, kļūstot par zemāko kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tomēr uzmanību pievērsusi ne tikai zemā vēlētāju aktivitāte, bet arī noticis tas, ka ievērojams balsu skaits tika atzīts par nederīgiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
No 1 557 615 balsstiesīgajiem pilsoņiem vēlēšanās savu dalību reģistrēja vien 806 641 cilvēks. Tomēr ne visas šīs balsis vēlāk varēja tikt izmantotas vēlēšanu rezultātu noteikšanā. Par derīgām tika atzītas tikai 804 501 vēlēšanu aploksne. Tas nozīmē, ka 2140 aploksnes jau pirms to satura izvērtēšanas tika atzītas par nederīgām. Tagad vēlēšanu komisija skaidro, kāpēc tas noticis. Kad derīgās aploksnes tika atvērtas un pārbaudīts to saturs, par derīgām tika atzītas 793 846 vēlēšanu zīmes. Tādējādi kopējais nederīgo balsu skaits sasniedza 12 795 jeb gandrīz 13 tūkstošus.
Centrālā vēlēšanu komisija TV3 ziņām skaidro, kādi ir biežākie iemesli, kuru dēļ vēlētāju balsis netiek ieskaitītas. CVK norādījis, ka viens no biežākajiem gadījumiem ir vienkārši tukša vēlēšanu aploksne. Tas nozīmē, ka vēlētājs ir ieradies iecirknī, reģistrējies balsošanai, saņēmis vēlēšanām nepieciešamos materiālus, tomēr vēlēšanu aploksnē nav ievietojis pilnīgi nevienu partijas saraksta vēlēšanu zīmi. Tāpat arī konstatētas aploksnes , kurās ievietotas vairākas vēlēšanu zīmes. Piemēram, vēlētājs vienā aploksnē ielicis divu vai vairāku partiju sarakstus. Šādā situācijā nav iespējams noteikt vienu konkrētu vēlētāja izvēli, tādēļ balsojums pēc likuma ir atzīts par nederīgu.
Foto – ekrānuzņēmums
Par nederīgu tiek uzskata arī saplēstu vēlēšanu zīmi. Līdz ar to nederīgo balsu statistikā nonāk arī gadījumi, kad vēlētājs savu izvēli ir izdarījis, bet pats balsošanas materiāls ir bojāts. Mēdz būt arī situācijas, kad cilvēks vēlēšanu iecirknī saņem visas nepieciešamās vēlēšanu zīmes un aploksni, taču beigās savu balsojumu urnā neievieto. Iemesls tam var būt dažāds – vēlētājs, piemēram, nespēj izlemt, par kuru sarakstu balsot, vai arī pēc vēlēšanu materiālu saņemšanas vienkārši dodas prom, savu izvēli tā arī neizdarot. Tomēr viņš jau ir reģistrējies vēlēšanām, tāpēc viņa balss tiek ieskaitīta dalībā, bet rezultāts ir nederīgs.
Citi lasaPirmais sniegs jau oktobrī? Sinoptiķu prognoze iezīmē negaidītu pavērsienu
Līdzīga situācija iespējama arī balsošanā, ja tiek balsots pa pastu. Vēlētājs var būt pieteicies pasta balsojumam, bet savu balsojumu tā arī nav atsūtījis. Savukārt nosūtītais balsojums var tikt atzīts par nederīgu, ja nav ievērotas noteiktās prasības. Piemēram, uz aploksnes var būt izdarīta kāda neatļauta atzīme vai uz vēlēšanu zīmes kaut kas uzrakstīts vai uzzīmēts.
Kārtību, kādā nosakāms, vai vēlēšanu aploksne un tajā ievietotā zīme ir derīga, nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Šī likuma daļa paredz, ka par nederīgām tiek atzītas saplēstas vēlēšanu aploksnes, kā arī tādas aploksnes, kurām nav attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmoga. Nederīga ir arī aploksne, uz kuras nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs. Bet citā šī likuma daļā noteikts, ka pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās tiek atvērtas un komisija pārbauda to saturu. Tiek noskaidrots, vai aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme, vairākas vēlēšanu zīmes, cita apgabala vēlēšanu zīme vai arī aploksne ir tukša.
Foto – ekrānuzņēmums
Atsevišķi likumā noteikta kārtība arī balsošanai pa pastu. Šajā likumā paredzēts, ka par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes, kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu, kā arī personas, kas jau nobalsojušas vēlēšanu iecirknī. Nederīga ir arī tāda aploksne, ja uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs, ar kādu persona reģistrēta vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu. Tāpat netiek ieskaitītas aploksnes, kas saņemtas pēc balsu skaitīšanas sākuma, atsūtītas no Latvijas Republikas vai arī saņemtas no vēlētāja, kurš nosūtījis vairākas pasta aploksnes.
Līdz ar to, visus šos faktus apkopojot, 15. Saeimas vēlēšanās no kopumā 806 641 vēlēšanu dalībnieka derīgs balsojums bija 793 846 cilvēkiem. Pārējie balsojumi dažādu iemeslu dēļ rezultātu noteikšanā nebija ieskaitīti.