Pēc viesošanās Eiropadomes samitā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devies uz Londonu. Tur šodien notiek tā dēvētās labas gribas koalīcijas sanāksme, kur turpinās diskusijas, kas aizsāktas Eiropadomē un arī tika runāts par tālāku atbalstu Ukrainai.
Vizītes sākumā Vindzoras pilī Zelenskis tikās ar karali Čārlzu Trešo. Pēc militārās sagaidīšanas ceremonijas Zelenskis ar Lielbritānijas karali devās iekštelpās uz sarunām. Šī ir jau trešā Ukrainas prezidenta vizīte pie Čārlza Trešā. Pēc tam Zelenskis devās uz Londonu, kur Dauningstrītā viņu sagaidīja premjerministrs Kīrs Stārmers.
Londonā šodien ieradās arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, Dānijas un Nīderlandes premjeri, bet vēl citi līderi sanāksmei pievienojās attālināti, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Labas gribas koalīcijas valstis piektdien vienojās turpināt palielināt spiedienu uz Krieviju, lai to piespiestu sēsties pie sarunu galda nolūkā izbeigt kara darbību Ukrainā, pēc tikšanās pavēstīja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers:
“Vispirms mēs rīkosimies, lai no globālā tirgus izņemtu Krievijas gāzi un naftu. [..] Otrkārt, mēs esam noskaņoti turpināt virzību ar Krievijas līdzekļu [izmantošanu], lai atslēgtu vaļā miljardus Ukrainas aizsardzības finansēšanai. Krievijai ir jāmaksā par [saviem] postījumiem Ukrainā. [..] Treškārt, mēs stiprināsim Ukrainas gaisa aizsardzību, lai aizsargātu tās iedzīvotājus un energoinfrastruktūru.”
Eiropadomē tomēr vēl netika dota zaļā gaisma milzīgajam reparāciju aizdevumam, ko nodrošinātu iesaldētie Krievijas aktīvi. Vēl puses runāšot par to, kā globālajā tirgū samazināt Krievijas naftas un gāzes īpatsvaru.
Premjers sanāksmē arī aicināja Eiropu piegādāt Ukrainai vairāk tālas darbības rādiusa raķešu. Lielbritānija šoziem Ukrainai piegādāšot aptuveni 140 “vieglas daudzfunkcionālas raķetes”. Tāpat no britiem būšot paziņojums par pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanas programmas paātrināšanu, kuras mērķis ir piegādāt Ukrainai vairāk nekā 5000 šādu ieroču.
“Kamēr jūs signalizējat apņemšanos iet uz priekšu, tas, ko redzam no Putina, ir absolūta nevēlēšanās iesaistīties, tieši pretējais, turpinās uzbrukumi civilajiem un bērniem. Un diemžēl man atkal jāizsaka jums līdzjūtība, tāpat kā iepriekšējā vizītē. Es domāju, ka šonedēļ esam labi vērsušies pret Krievijas naftu un gāzi. Tie ir lieli soļi uz priekšu. Es domāju, ka ir vēl daudz kas, ko varam darīt attiecībā uz jūsu tāldarbības spējām un arī drošības garantijām kopā ar atbalsta koalīciju,” pauda Stārmers.
Briti un francūži jau piegādā Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes “Storm Shadow” un “Scalp”, savukārt Ukraina ražo arī savas “Flamingo” un “Neptune” raķetes.
Tikmēr Vācija aizvien nevēlas Kijivai dot “Taurus” raķetes. Šīm raķetēm gan nav tik plašs darbības rādiuss kā amerikāņu “Tomahawk” raķetēm.
Neskatoties uz to, ka ASV prezidents Donalds Tramps pagaidām ir atteicies piegādāt Ukrainai raķetes “Tomahawk”, Ukraina, protams, turpina pūliņus sev tās nodrošināt. Galu galā tās “Tomahawk” raķetes nav tikai amerikāņiem, bet atrodas arī Eiropā un to, vēl atrodoties Eiropadomē, uzsvēra arī Zelenskis, piebilstot, ka tas tiešām ir spēcīgs ierocis, par ko liecinot kaut vai tas, cik ļoti tramīgs kļuva Putins, kad sākās plašākas runas par šo raķešu nodošanu Ukrainai.
Pirms dažām dienām medijos parādījās informācija, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanas plāns, kurā esot 12 punkti. Faktiski plāns paredz iesaldēt fronti esošajās tās līnijās un pēc tam sākt sarunas.
Šis plāns būtībā ir kā pretsvars Putina prasībām, kurš vēlas, lai Ukraina atdod visu Donbasu, tātad ari teritorijas, ko Krievija nemaz nav okupējusi. Saskaņā ar ieceri, plāna īstenošanu uzraudzītu miera komisija, ko vadītu ASV prezidents. Plāns arī paredz apmainīšanos ar karagūstekņiem un deportēto Ukrainas bērnu atgūšanu pēc pamiera noslēgšanas.
Savukārt aizsardzības un drošības jautājumu pētnieks Maikls Klārks iepriekš norādīja, ka Ukraina, turpinot uzbrukumus militāriem un enerģētikas objektiem Krievijā, vēlas parādīt, ka tā nebūt nav zaudējusi un var izdarīt nopietnu spiedienu uz Krieviju.
“Ukraiņi vēlas parādīt, ka viņi nav sakauti, jo Vašingtonas naratīvs ir atgriezies pie idejas, ka ukraiņi ir upuri, viņi neko nevar izdarīt. Ukraiņi cenšas amerikāņiem, tāpat kā jebkuram citam, norādīt: Nē, mēs neesam sakauti. Mēs varam turpināt cīnīties un izdarīt spiedienu uz Krieviju, ne tikai uz Krievijas ekonomiku, uzbrūkot naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā, bet arī uz Krievijas karadarbības spējām,” vērtē Klārks.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.