Mediķu prasības par papildu līdzekļiem un darba samaksas pieaugumu skar valdības budžeta plānošanu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir paudusi stingru nostāju, pieprasot nekavējoties, trīs dienu laikā, lemt par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, ieskaitot mediķu darba samaksas palielināšanu. Pretējā gadījumā arodbiedrība ir gatava uzsākt kolektīvā interešu strīda procedūru. Šī situācija ir saasinājusies pēc nesekmīgām sarunām Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kur Finanšu ministrijas piedāvātie 34 miljoni eiro tika uzskatīti par absolūti nepietiekamiem, lai segtu arodbiedrības prasības.
Sākotnēji arodbiedrība pieprasīja 15% darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām un 140 eiro lielāku piemaksu atbalsta personām. Vēlāk prasība tika precizēta uz 13,5% pieaugumu ārstniecības personām, kas budžetā prasītu aptuveni 133 miljonus eiro. Šis pieprasījums balstīts uz Finanšu ministrijas prognozi par vidējās darba samaksas pieaugumu tautsaimniecībā 2025. un 2026. gadā kopā par 13,5%. LVSADA uzsver, ka pašreizējā valdības politika nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju.
Starptautiskie dati un nacionālās pamatnostādnes – arodbiedrības argumenti
Arodbiedrība savu nostāju pamato arī ar Eiropas Komisijas ziņojumu, kas norāda uz zemo valsts finansējumu veselības aprūpei Latvijā, padarot to arvien grūtāk pieejamu iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei pieejamais finansējums atpaliek no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro. Turklāt, lai gan valdības budžeta projekts 2026. gadam paredz papildu finansējumu, tas nav pietiekams, un kā daļa no iekšzemes kopprodukta finansējums nevis pieaug, bet samazinās, tādējādi pārkāpjot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Starptautiskie dati arī liecina, ka Latvija ir starp Eiropas valstīm ar augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem veselības aprūpē.
Veselības ministra skepse un valdības piedāvājums
Veselības ministrs Hosams Abu Meri pauž ievērojamu skepsi par iespēju piešķirt mediķu prasītos papildu 133 miljonus eiro nākamā gada budžetā. Pēc ministra teiktā, šāda summa veselības aprūpei nešķiet reāla, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet pastāv arī citas prioritāras vajadzības, piemēram, demogrāfija un izglītība. Viņš atzīst, ka ir darījis visu iespējamo, lai palielinātu finansējumu, taču valsts prioritāte šobrīd ir drošība. Ministrs uzsver, ka, ja fiskālajā telpā parādīsies papildu finansējums, prioritāri varētu tikt celtas zemākās algas, īpaši māsām, kuras saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šādu daļēju pretimnākšanu ministrs nevar apsolīt, jo iepriekš tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.
Arodbiedrība pauž neuzticību ministram un ministrijai
Reaģējot uz situāciju un valdības piedāvājumu, LVSADA ir nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri un Veselības ministrijai. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka ministra darbs nav bijis pietiekami efektīvs, un uzskata, ka Veselības ministrija nespēj nodrošināt tādu valsts politiku, kādu Latvijai iesaka Eiropas Komisija un kādu paredz apstiprinātie valsts politikas plānošanas dokumenti. Viņš pauž vilšanos, ka valdība nav gatava mazināt šo milzīgo neatbilstību starp plānoto un realitāti.
Finansējuma trūkums un tā sekas slimnīcās
Finansējuma trūkums veselības aprūpes nozarē rada bažas par pakalpojumu nepārtrauktību arī lielākajās slimnīcās, piemēram, Stradiņa un Austrumu slimnīcā. Lai nodrošinātu plānveida un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, slimnīcām nepieciešami papildu līdzekļi, kas ļautu turpināt ārstēt pacientus, kuriem nepieciešama ilgāka hospitalizācija vai sarežģītākas ārstēšanas metodes. Veselības ministrija plāno pieprasīt papildu līdzekļus no Finanšu ministrijas, taču kopējā situācija liecina par dziļākām problēmām valsts budžeta plānošanā un prioritāšu noteikšanā veselības nozarē.