Zvejniecības nozares pētnieks Rainers Froese aicina politiķus vismaz uz gadu pārtraukt mencu un siļķu nozveju Baltijas jūrā. Labāk būtu uz diviem līdz trim gadiem, Ķīles Geomara Helmholtca okeāna pētniecības centra darbinieks sacīja aģentūrai DPA.
„Mēs darām gandrīz visu, ko var darīt nepareizi Baltijas jūrā,” uzsvēra Froese. Zivis tiek nozvejotas, pirms tās spēj vairoties. Grunts zvejas tīkli iznīcina šo sugu barības un nārsta vietas, bet pārmērīga mēslojuma izmantošana lauksaimniecībā samazina to dzīvotnes, jo daudzās jūras teritorijās valda skābekļa trūkums. Tāpēc mencu krājumi centrālajā un rietumu Baltijas jūrā, kā arī siļķu krājumi rietumos ir izsīkuši.
ES ministru sanāksme pirmdien
Pirmdien Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apspriedīs nākamā gada maksimālos nozvejas apjomus Baltijas jūrā. Eiropas Komisija (EK) ierosina saglabāt ierobežojumus attiecībā uz neizbēgamiem piezvejas apjomiem mencu krājumiem, vienlaikus samazinot paredzētos maksimālos apjomus, kā arī attiecībā uz rietumu Baltijas jūras siļķi.
Atļautie piezvejas daudzumi ļaus turpināt legāli pārdot attiecīgās zivju sugas. Komisija vēlas atcelt arī izņēmumus, kas joprojām ļauj ierobežotā apjomā veikt mērķtiecīgu siļķu zveju Rietumbaltijas jūrā.
Rostokas Tūnena Baltijas jūras zvejniecības institūta vadītājs brīdināja, ka šīs izņēmuma normas nedrīkst atcelt. Tā būtu “pilnīga katastrofa”, DPA sacīja Kristofers Cimmermans. Vietējie zvejnieki tad varētu nozvejot tikai “nedaudz jūras zeltplekstes un dažas butes Bet būtībā viss, ar ko viņi patiešām pelna naudu, tad būtu beidzies.”
Izņēmumi paredz, ka Vācijas zvejnieki ar mazām laivām un pasīviem zvejas rīkiem, piemēram, stacionāriem tīkliem, drīkst turpināt zvejot siļķes nelielos apjomos. “Vai mēs to pārtrauksim vai nē, tas nekādi neietekmēs krājumu attīstību,” teica Cimmermans. Viņš ir Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) loceklis un konsultē Eiropas Komisiju par maksimālo nozvejas apjomu noteikšanu.