Minhenes ekonomikas pētījumu institūta Ifo vadītājs Klemenss Fuest brīdina par nopietniem ekonomiskās lejupslīdes draudiem Vācijā. “Vācija jau daudzus gadus atrodas ekonomiskā lejupslīdē. Situācija ir kļuvusi patiesi dramatiska,” intervijā nedēļas izdevumam “Bild am Sonntag”, kas tika publicēta svētdien, 26. oktobrī, sacīja Fuests.

Mazākās investīcijas pēdējo 10 gadu laikā

Korporatīvās investīcijas Vācijā pašlaik ir zemākajā līmenī pēdējo 10 gadu laikā. Saskaņā ar Ifo datiem, kopš 2015. gada valsts izdevumi ir pieauguši par vairāk nekā 25%, bet privāto uzņēmumu investīcijas kopš 2021. gada samazinās un tagad ir atgriezušās desmit gadu senā līmenī. Ja 2015.–2020. gadā abi šie rādītāji bija aptuveni vienādi, tad tagad valsts izdevumi ir par 25 miljardiem eiro lielāki nekā korporatīvās investīcijas. Turklāt Vācijas IKP ir iestrēdzis 2017.–2018. gada līmenī un praktiski nepieaug.

Fuests uzsvēra, ka šā iemesla dēļ Vācijas ekonomiskā labklājība ir tieši apdraudēta. “Mazāks privāto investīciju apjoms vidējā termiņā nozīmē mazāku izaugsmi, mazākus nodokļu ieņēmumus. Un, līdz ar to, mazāk līdzekļu valsts pakalpojumiem,” paskaidroja ekonomists.

Pēc viņa teiktā, vidējais dzīves līmenis valstī jau sen vairs nepieaug, kas pastiprina sociālo nevienlīdzību. “Daudzi iedzīvotāji jau jūt dzīves līmeņa pazemināšanos, kamēr citiem tas pieaug. Vācijai draud “itāļu apstākļi”, brīdināja Fuests.

Aicinājums uz reformām un birokrātijas samazināšanu Vācijā

Klemenss Fuests aicināja Vācijas valdību līdz 2026. gada pavasarim iesniegt “visaptverošu reformu programmu”, kas pārsniegtu koalīcijas vienošanās robežas. Pēc viņa teiktā, šādā plānā jāiekļauj sociālās pārmaiņas, tostarp pensijas stāža atcelšana māmiņām. “Tā vietā valdībai ir konsekventi jāstrādā, lai sociālās iemaksas vairs nepieaugtu,” viņš uzsvēra.

Ifo vadītājs ierosināja atbrīvot uzņēmumus no liekas birokrātijas, piemēram, atcelt prasības par pārskatiem saistībā ar CO₂ emisijām, piegādes ķēdēm un minimālo algu. “Tas viss rada tikai izmaksas, bet nedod nekādu labumu,” norādīja Fuests. Pēc viņa aprēķiniem, šādi pasākumi varētu ik gadu nest Vācijas ekonomikai līdz 146 miljardiem eiro papildu labklājības.