Amerikas Savienotās Valstis ir pastiprinājušas savu ekonomisko un politisko spiedienu uz Krieviju, nosakot sankcijas divām valsts lielākajām naftas kompānijām – “Rosņeftj” un “Lukoil”. Šis solis, ko paziņojis ASV finanšu ministrs Skots Besents, ir tieša reakcija uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atteikšanos izbeigt karu Ukrainā. Jaunās sankcijas ir daļa no plašākas stratēģijas, lai apgrūtinātu Krievijas spēju finansēt militārās operācijas un piespiest to sēsties pie miera sarunu galda.
Enerģētikas sektors zem lupas
ASV Finanšu ministrija ir skaidrojusi, ka sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil” ir viena no nozīmīgākajām ekonomiskajām darbībām, kas vērsta pret Krievijas Federāciju. Šīs kompānijas ir ne tikai enerģētikas giganti, bet arī galvenie Krievijas budžeta ieņēmumu avoti, kas tiešā veidā finansē Kremļa kara mašinēriju. Līdz ar sankciju noteikšanu, šīs kompānijas tiek pilnībā atslēgtas no jebkāda veida transakcijām ar ASV dolāru, kas radīs nopietnus izaicinājumus to darbībai pasaules tirgū. Eksperti norāda, ka šādas darbības varētu būtiski ietekmēt Krievijas spēju eksportēt naftu un energoresursus, radot smagu triecienu tās ekonomikai.
Krievijas naftas kompāniju darbība ir ārkārtīgi svarīga valsts ekonomikai, veidojot aptuveni 70% no visa Krievijas naftas eksporta. “Rosņeftj” un “Lukoil” kopā ik dienas eksportē apmēram 3,1 miljonu barelu naftas. Šo kompāniju iekļaušana sankciju sarakstā nozīmē, ka aptuveni 70% Krievijas naftas eksporta pašlaik ir pakļauti ASV bloķējošām sankcijām. Lai gan Krievija centīsies apiet šos ierobežojumus, izmantojot “ēnu floti” un starpnieku tīklus, sagaidāms, ka naftas eksporta ieņēmumi saruks par aptuveni 20%. Analītiķi lēš, ka ikmēneša budžeta zaudējumi varētu sasniegt līdz pat 1,5 miljardiem ASV dolāru.
Diplomātiskie manevri un spiediena instrumenti
Sankciju noteikšana notika dienu pēc tam, kad tika atcelta plānotā ASV prezidenta Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Budapeštā. Baltā nama pārstāvji pauduši vilšanos par progresa trūkumu miera sarunās ar Maskavu, norādot, ka Tramps mēnešiem ilgi atlika jaunu sankciju ieviešanu, cerot pārliecināt Putinu noslēgt mieru. “Prezidents Putins nav atnācis pie galda godīgā un atklātā veidā, uz kādu mēs cerējām,” sacīja Besents. Viņš uzsvēra, ka finansu ministrija ir gatava “tālākai darbībai, ja nepieciešams”, lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.
ASV finanšu ministrs arī brīdināja, ka ārvalstu finanšu iestādes, kas sadarbojas vai atbalsta nozīmīgas operācijas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, riskē tikt pakļautas sankcijām. Tas attiecas arī uz bankām, naftas tirgotājiem un pārstrādes uzņēmumiem citās valstīs, kas veic darījumus ar “Rosņeftj” un “Lukoil”. Šis brīdinājums ir skaidrs signāls citām valstīm un uzņēmumiem par nepieciešamību stingri ievērot noteiktos ierobežojumus.
Starptautiskā reakcija un sekas
Jaunais sankciju solis ir guvis atbalstu no Ukrainas un Eiropas partneriem, kuri uzskata, ka tas radīs nozīmīgu spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu karu. Paralēli ASV darbībām, arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju, tostarp aizliegumu ievest sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no 2027. gada. ES plāno apstiprināt jau 19. sankciju paketi, kas paredz arī ierobežojumus Krievijas diplomātu pārvietošanai Eiropā.
Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi jau plāno ievērojami samazināt Krievijas naftas iepirkumus, lai ievērotu jaunās sankcijas un panāktu izdevīgāku vienošanos par tarifiem. Arī Ķīnas valsts uzņēmumi ir uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkšanu. Šīs izmaiņas globālajā enerģijas tirgū varētu izraisīt naftas cenas kāpumu, jo tirgus reaģē uz nenoteiktību un potenciālo piedāvājuma samazinājumu.
Tomēr Krievijas valdība cenšas mazināt jaunās sankciju ietekmi, apgalvojot, ka tām nebūšot lielas ietekmes uz Krievijas ekonomiku. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pat nodēvējis šīs sankcijas par “kara aktu pret Krieviju”. Neskatoties uz šiem apgalvojumiem, eksperti norāda, ka Krievijas kara mašinērija saņems nopietnu triecienu, kas varētu piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda.
ASV sankciju vēsture un nākotnes perspektīvas
Šīs jaunās sankcijas ir pirmās tiešās ASV sankcijas pret Krieviju Trampa otrajā prezidentūras termiņā. Jau iepriekš ASV piemērojušas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram, iekļaujot melnajā sarakstā 183 kuģus un divas lielas naftas kompānijas, kā arī fiziskās personas, kas tiek vainotas sankciju apiešanā. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka ir gatava turpināt darbības, lai atbalstītu miera centienus. Šīs koordinētās darbības starp ES un ASV demonstrē starptautiskās sabiedrības vienotību un apņēmību pret Krievijas agresiju.
Lai gan Krievija izmantos visus pieejamos līdzekļus, lai apietu sankcijas, sagaidāms, ka tās radīs ievērojamu spiedienu uz valsts ekonomiku un politisko stabilitāti. Turpmākās ASV un ES darbības varētu ietvert vēl stingrākus pasākumus, tostarp sekundārās sankcijas pret valstīm, kas palīdz Maskavai apiet noteiktos ierobežojumus. Šādas globālas pieejas mērķis ir novērst jebkādas iespējas apiet noteiktos ierobežojumus un panākt efektīvu spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu Ukrainā.