Mīts par pienu un meža noslēpumi: kāpēc nebarot un kur patiešām dzīvo eži
Daudzi no mums uzskata, ka mežs ir vienīgā īstā mājvieta brīvdabas radībām. Taču, runājot par vienu no Latvijas visatpazīstamākajiem iemītniekiem – ezi – aina izrādās krasi atšķirīga. Šie kārpainie radījumi lieliski jūtas cilvēku tuvumā, sastopami gan lauku sētās, gan pilsētās, pat lielā Rīgā tie nav retums. Kāpēc tā? Un vai tiešām mīlīgs skats nozīmē, ka tos drīkstam lutināt ar pārtiku?
Ežu paradīze – cilvēka tuvumā
Lielais ežu skaits pilsētās un to parādīšanās noteiktos laikos pie cilvēku mājām ir bieži novērota parādība. Kā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange, ežiem ir patīkami dzīvot līdzās cilvēkam. Tas nepavisam nav pārsteidzoši, jo tieši pie mums viņi atrod visu nepieciešamo savai pastāvēšanai: gan ēdamo, gan drošas vietas, kur paslēpties un ierīkot savas alas. Dārzos un parkos, pat pilsētas zaļajās zonās, ir gana daudz dažādu bezmugurkaulnieku, kas veido ežu pamatuzturu.
“Mēs bieži vien nosaucam visus savvaļas dzīvniekus par meža zvēriem, bet ezis tieši tīrā mežā nemaz nedzīvo – viņam tur īpaši nav ko darīt,” uzsver Lange. Viņa piebilst, ka eži ir ļoti bieži sastopami Rīgā un citās apdzīvotās vietās, jo viņiem patīk uzturēties cilvēku mājokļu tuvumā. Bieži vien tas saistīts ar to, ka cilvēki saviem mājdzīvniekiem, īpaši kaķiem, atstāj barību ārā, kas ežiem šķiet kā gardums.
Aizliegtais auglis jeb kāpēc piens ir kaitīgs
Lai gan eži ir visēdāji un viņu uzturā ietilpst kukaiņi, gliemeži, sliekas, zirnekļi, augļi un pat mazi mugurkaulnieki, ir stingri ieteikumi, kādus produktus tiem nedrīkst dot. Visbūtiskākais, par ko skaidrojusi Inta Lange, ir piena došana.
“Nekādā gadījumā nedrīkst dot piena produktus vai, teiksim, pienu. Ežiem pēc tam ir ļoti slikti – viņiem sāp vēders. Var teikt, ka ežiem ir laktozes nepanesība. Tas var beigties ar ļoti stipru caureju un pat nāvi.”
Šī laktozes nepanesība nozīmē, ka ežu gremošanas sistēma nespēj sagremot piena cukuru. Rezultātā rodas nopietnas problēmas ar vēderu, kas var būt pat letālas. Tā vietā, ja cilvēks vēlas palīdzēt, drošākais variants būtu dot nelielu gabaliņu jēlas gaļas, taču arī šādos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem un kritiski jādomā, ko likt šo meža iemītnieku priekšā.
Kad miegs aicina – par ziemas migas laiku
Eži gatavojas ziemas garam miedziņam tad, kad kļūst grūtāk atrast barību. Kamēr vien ēdamā pietiek, viņi neguļ. Zinātnieki ir noteikuši, ka īstais laiks ziemas migai ir oktobra beigas, novembra sākums, taču tas, protams, ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja rudens ir silts un barības ir daudz, tad arī došanās ziemas miegā var iekavēties.
Tādēļ, lai gan ežu klātbūtne mūsu tuvumā ir priecīga, ir svarīgi saprast viņu vajadzības un nenoslogot to gremošanas sistēmu ar nepiemērotu uzturu. Tā vietā, lai barotu, labāk radīt apstākļus, kur eži paši var atrast sev veselīgu pārtiku.