Saeima steidzamības kārtā lemj par izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 23. oktobrī, atbalstīja likumprojekta par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (zināmu arī kā Stambulas konvenciju) izskatīšanu steidzamības kārtā. Šāds lēmums tika pieņemts pēc opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas, par ko balsoja 52 deputāti. Pret balsoja 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, savukārt viens ZZS deputāts atturējās.
Steidzamības kārtas noteikšana nozīmē, ka likumprojekts tiks izskatīts paātrinātā tempā, taču šis balsojums neguva divu trešdaļu klātesošo deputātu vairākumu, kas ir nepieciešams, lai Valsts prezidents nevarētu pieprasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu vai nodot to tautas nobalsošanai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam noteikts tikai viena diena, radot spiedienu uz likumdošanas procesu.
Politiskās diskusijas un argumenti
Lēmums par steidzamības noteikšanu izraisījis asas debates Saeimā. Deputāti no “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem” kritizē steidzīgo izskatīšanu, norādot uz nepieciešamību veikt padziļinātu finansiālās un tiesiskās ietekmes analīzi pirms izstāšanās lēmuma pieņemšanas. Viņuprāt, jautājums nav pietiekami izdiskutēts, un tā izskatīšana steidzamības kārtā ir nepieņemama. Savukārt Stambulas konvencijas pretinieki, tostarp Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, apgalvo, ka apstākļi ir mainījušies un ka steidzamība ir nepieciešama, lai izvērtētu likumprojektu.
Debates par konvenciju atklājušas dziļu plaisu starp deputātu viedokļiem. Kamēr viens politiskais spēks uzskata konvenciju par būtisku instrumentu cietušo aizsardzībai, citi to redz kā ideoloģisku draudu un uzsver nepieciešamību saglabāt nacionālo regulējumu. “Progresīvo” pārstāvis Andris Šuvajevs paudis, ka izstāšanās no konvencijas būtu kauna traips un kaitējums gan vardarbībā cietušajiem, gan Latvijas valsts tēlam. Viņš pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidenta vai Satversmes tiesas, ja likumprojekts tiks galīgi pieņemts.
Stambulas konvencija Latvijā: Vēsture un mērķi
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija, Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tā ir starptautisks līgums, kura galvenais mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, aizsargāt upurus un izbeigt vainīgo nesodāmību. Konvencija paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku, lai nodrošinātu vispusīgu palīdzību un aizsardzību vardarbības upuriem, tostarp krīzes centrus un diennakts krīzes tālruņus. Tā arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības informētību un speciālistu izglītošanu par dažādām vardarbības formām.
Tomēr konvencija ir radījusi arī diskusijas un sašķēlusi politisko vidi Latvijā. Daļa sabiedrības un politiķu pauž bažas par tās iespējamo ideoloģisko ietekmi un uzsver nepieciešamību saglabāt nacionālās likumdošanas neatkarību. Šīs domstarpības ir radījušas spriedzi valdošajā koalīcijā, īpaši ņemot vērā ZZS balsojumu par izstāšanos, kas apdraud valdības stabilitāti.
Tālākie soļi un iespējamās sekas
Saeimas lēmums virzīt izstāšanos no Stambulas konvencijas steidzamības kārtā nozīmē, ka galīgais balsojums varētu notikt jau nākamajā nedēļā. Šis process ir saistīts ar potenciālām juridiskām un politiskām sekām. Ārvalstu investoru padome ir brīdinājusi, ka izstāšanās no konvencijas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautiskā mērogā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis atturīgu nostāju, norādot, ka viņš vērtēs likumprojektu atbilstoši Satversmei, ja tas nonāks viņa skatījumā. Politisko partiju “Progresīvie” jau ir izteikušas gatavību apstrīdēt lēmumu, ja tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā. Šī situācija uzskatāma par spilgtu piemēru tam, cik ideoloģiski jautājumi var sašķelt politisko vidi un ietekmēt valdības darbu.