Tikmēr Latvijas starptautiskie partneri asi reaģējuši uz iespējamo konvencijas denonsēšanu. Saeimas vadība un komisijas pārstāvji saņēmuši vairāku ārvalstu vēstnieku vēstules ar aicinājumu saglabāt dalību konvencijā. Šāda koordinēta diplomātiska rīcība ir nebijis gadījums Latvijas politikā, kas apliecina sabiedroto nopietno satraukumu. 

Stambulas konvencija stiprina Eiropas vērtību un cilvēktiesību aizsardzību, pasargājot sabiedrību no vardarbības un diskriminācijas. Paradoksāli, bet tieši tās saglabāšana, nevis noraidīšana, nozīmē nacionālo un demokrātisko vērtību aizstāvēšanu — to, uz kā balstās mūsdienu Eiropa. 

Politiķu uzdevums ir ieklausīties sabiedrībā 

Sabiedrība savu pozīciju ir skaidri paudusi, protestējot pret ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, bet platformā ManaBalss.lv uz oktobra beigām savākti vairāk nekā 12 500 paraksti par dalības turpināšanu. Arī sabiedriskās domas aptauja apliecina, ka vairākums iedzīvotāju neatbalsta izstāšanos — 49 % respondentu iebilst pret šo ideju, 31 % to atbalsta, bet 20 % nav konkrēta viedokļa**. 

Konvencijas atcelšanas iniciatīva diemžēl neatspoguļo sabiedrības vairākuma nostāju. Lēmums virzīt šo jautājumu izskatīšanai drīzāk izskatās pēc politiskas taktikas, nevis rūpēm par sabiedrības interesēm. Šajās spēlēs lielākie zaudētāji ir sievietes un ģimenes, kas ik dienu saskaras ar vardarbības risku. 

Jāatzīst, ka konvencijas liktenis kļuvis par lakmusa testu Latvijas politiskajam kursam — vai palikt Eiropas vērtību telpā vai spert soli atpakaļ. 22. oktobrī Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri par izstāšanos, virzot jautājumu uz Saeimas sēdi. Tiek gaidīts arī Venēcijas komisijas atzinums, kas vērtēs denonsēšanas juridiskās un reputācijas sekas — tās atbilstību demokrātijas un tiesiskuma principiem, nacionālā regulējuma spēju nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību. 

Pēc konvenciju denonsēšanas, Latvija izolēsies no Eiropas cilvēktiesību sistēmas, zaudēs iespēju ietekmēt starptautiskos procesus un graus savu uzticamību kā ANO Drošības padomes dalībvalsts. Šāds solis nozīmētu arī vājinātu aizsardzību vardarbības upuriem — bez starptautiskas uzraudzības mehānismi kļūtu formāli, bet atbalsts fragmentārs un atkarīgs no politiskās konjunktūras. 

Tomēr visvairāk izstāšanās signalizētu sievietēm un ģimenēm, ka valstī trūkst politiskās gribas un morālās atbildības, lai nodrošinātu reālu aizsardzību un atbalstu tiem, kas visvairāk cieš no vardarbības. Aizspriedumaini uzskati “sit, tātad mīl” nedrīkst kļūt par Latvijas politikas nākotni. Stambulas konvencija ir par cilvēktiesībām, nevis ideoloģiju. Un tieši tāpēc tai jāpaliek ārpus politiskām manipulācijām un priekšvēlēšanu retorikas. 

*. Eiropas Padome. (2011). Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Izgūts no : https://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/text-of-the-convention 

**. Berg Research. (2025). Sabiedriskās domas pētījums par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Izgūts no https://www.tvnet.lv/8346825/aptauja-sabiedribas-vairakums-neatbalsta-izstasanos-no-stambulas-konvencijas

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no “Latvijas Mediju” periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu