Ijabs uzsvēra, ka Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo šobrīd mūsu valstī nav tādu lielu militārās ražošanas uzņēmumu kā citās Eiropas valstīs. “Mūsu stiprā puse īstermiņā būtu tieši mazo un vidējo uzņēmumu piedāvājums,” viņš piebilda, skaidrojot, ka tie var nodrošināt dažādas sastāvdaļas, izejvielas, detaļas un citus elementus, kas nepieciešami produktu ražošanā. Pēc viņa teiktā, Latvijā jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi, kas atbilst šādiem kritērijiem.
Nekādā gadījumā nedrīkst apdalīt arī pētniecību, zinātni un inovācijas
Atbildot uz jautājumu par aizsardzības izdevumu līdzsvarošanu ar zinātnes, inovāciju un zaļās pārejas finansējumu, Ijabs norādīja, ka, lai gan aizsardzības vajadzības šobrīd ir prioritāte, arī zinātne un vides dekarbonizācija ir neatņemama daļa no Eiropas ilgtermiņa noturības. Viņš uzsvēra, ka principā neiebilst pret zinātnes līdzekļu novirzīšanu ar militāro pētniecību saistītām programmām, taču uzstāj, ka aizsardzības atbalstam jābūt jaunai Eiropas paradigmai ar savu budžetu.
Ijabs akcentēja, ka zinātni, inovācijas un pētniecību nekādā gadījumā nedrīkst apdalīt, jo tās ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kam ES piešķir lielu nozīmi. Viņš piebilda, ka zinātnes un inovāciju attīstībai ir pieejamas vairākas atsevišķas programmas – piemēram, Eiropas Konkurētspējas fonds un nākamā “Horizon” tipa ietvarprogramma –, kas arī turpmāk ļaus finansēt sabiedriski nozīmīgus projektus šajā jomā.
Eiropas Parlamenta uzdevums – nodrošināt caurspīdību aizsardzības projektos
Runājot par to, ka daudzi Eiropas Parlamenta deputāti brīdina par ierobežotajām uzraudzības iespējām aizsardzības iniciatīvās, Ijabs atzina, ka pēc likumprojekta pieņemšanas EP patiešām būs ierobežotas iespējas sekot līdzi procesa īstenošanai. Viņš paskaidroja, ka tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka nacionālās drošības plānošana ir dalībvalstu kompetencē un ES uzticas, ka katra valsts pati vislabāk zina, kas tai nepieciešams savos aizsardzības arsenālos.