Vecsaules pamatskolas sporta zālē drūp griestu apmetums, bet arī ārā sportošanas iespējas ir ierobežotas. Līdzšinējā bedraina asfalta laukuma vietā ierīkots pludmales volejbola laukums, taču lietainā laikā tas pārvēršas lielā peļķē. Paredzēts vēl papildināt smilšu kārtu, kā arī risināt ūdens novadīšanu. Foto – Ivars Bogdanovs

Vecsaules pamatskolas audzēkņu vecāki šonedēļ sākuši vākt parakstus un gatavo iesniegumu Bauskas novada pašvaldībai, pieprasot skaidrību par gadiem solīto jauno mācību telpu un sporta zāles būvniecību.

Satraukumu raisījušas pašvaldības jaunākās diskusijas par investīciju prioritātēm – vēl pirms gada Vecsaules skolas projekts bija iekļauts augstas gatavības prioritāro projektu sarakstā, taču tagad nav skaidrs, vai un kad būvniecība vispār sāksies. «Bauskas Dzīve» centās izzināt, kas ar ieceri noticis, cik tālu pavirzījusies projekta izstrāde un kādos apstākļos bērniem pašlaik jānorisinās mācību procesam Vecsaulē.

Solījumi ir, sporta halles nav
Vecsaules pamatskolas direktore Sarmīte Zandere atzīst, ka lauku bērni ar šaurību un neērtībām ir apraduši, arī deputāti šovasar apmeklējuši izglītības iestādi un situāciju apzinās, taču vairumam Bauskas novada iedzīvotāju nav pat nojausmas, kā vienai no lielākajām lauku skolām Bauskas novadā klājas.
Par nepieciešamību būvēt piemērotu sporta zāli runāts jau gandrīz divdesmit gadus, taču celtniecības darbi tā arī nav sākti. Vajadzību pēc plašākām telpām apliecina gan izglītības iestādes akreditācijas dokumenti, gan Veselības inspekcijas pārbaudē konstatētais.
Vecāku bažas par nākotni pieaugušas, klausoties Bauskas novada domnieku diskusijas par pašvaldības investīciju prioritātēm un aizņemšanās iespējām. Deputātiem jāizšķiras, kurus no daudzajiem projektiem pašvaldība varēs īstenot tuvākajos gados.
Septembrī vietvaras Finanšu komitejā, apspriežot pašvaldības administrācijas ēkas pārbūvi Bauskā, deputāts Māris Leitlants norādīja, ka iespējas uzņemties jaunas kredītsaistības nav neierobežotas un, atbalstot vienu lielu projektu, citiem var nepietikt finansējuma. Diskusijā tika pieminēta arī Vecsaules pamatskola.
Savukārt 24. septembrī domes sēdē deputāte Inita Nagņibeda vērsa uzmanību, ka prioritāšu sarakstā jābūt arī Vecsaules pamatskolas sporta zālei. Par nākamā gada budžeta prioritātēm deputāti sprieda arī slēgtā sanāksmē.
Jāatgādina, ka pagājušā gada 30. oktobrī Bauskas novada dome mācību telpu un sporta zāles ēkas jaunbūvi Vecsaulē bija iekļāvusi 2026. gada augstas gatavības prioritāro projektu sarakstā.
Pašlaik lēmums par atteikšanos no Vecsaules pamatskolas piebūves projekta nav pieņemts, bet tā īstenošanas termiņi joprojām nav skaidri. Bauskas novada domes deputāte Ināra Pētersone, kura ilgstoši iestājusies par Vecsaules skolas infrastruktūras sakārtošanu, «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka pašvaldības ierobežoto aizņemšanās iespēju dēļ projekta īstenošana ir nopietni apdraudēta.

Foto – Ivars Bogdanovs

Būs nopietna cīņa
«Vecsaules skolas piebūve ir šī gada prioritāro projektu sarakstā, tas ir apstiprināts ar domes lēmumu, bet vai varēs sākt būvniecību – tas ir zem ļoti lielas jautājuma zīmes,» bažas neslēpj deputāte. Viņa skaidro, ka pašvaldības iespējas uzņemties jaunas kredītsaistības ir ierobežotas. Īstenojot arī citus lielus projektus, tostarp administrācijas ēkas pārbūvi, kredītsaistību apmērs varētu pietuvoties pieļaujamajai 15 procentu robežai. Tādēļ, pēc I. Pētersones domām, pastāv risks, ka Vecsaules skolas sporta halles būvniecība atkal tiks atlikta. Deputāte kritiski vērtē situāciju, kurā pašvaldība vispirms apstiprina projektu kā prioritāru, bet vēlāk priekšplānā izvirza citas ieceres.
I. Pētersone nepiekrīt argumentam, ka ieguldījumi Vecsaules pamatskolā varētu izrādīties nelietderīgi skolēnu skaita samazināšanās dēļ. Demogrāfiskās pārmaiņas skar visu Latviju, un nav pamata pieņemt, ka, piemēram, pēc sešiem gadiem Vecsaulē skola vairs nebūs vajadzīga.
Turklāt jaunā sporta halle jau sākotnēji iecerēta ne tikai skolēniem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. «Ir plānota atvērtā tipa sporta zāle – pa dienu bērni nodarbojas, bet vakaros un brīvdienās var nākt sportot jebkurš no vecsauliešiem,» paskaidro I. Pētersone.
Viņa uzsver, ka Vecsaulē vienmēr bijuši sportiski aktīvi iedzīvotāji, taču piemērotu telpu trūkuma dēļ viņiem nākas meklēt sportošanas iespējas citur.

I. Pētersone pati ir Vecsaules pamatskolas absolvente – skolu beigusi 1981. gadā. Apmeklējot izglītības iestādi gan iepriekšējā domes sasaukuma laikā, gan šovasar, viņu pārsteidzis, cik maz te kas mainījies.
«Es iegāju savā pirmajā klasītē mazajā skolā un iegāju sporta zālē – tur nekas vispār nav ne uzlabots, ne renovēts. Par drošību vispār nerunāsim. Tur tikai krāsa ir biezāka kļuvusi,» novēroto raksturo deputāte. Viņas ieskatā vairs nav runas par vēlmi pēc īpaši modernas infrastruktūras, bet gan par bērnu drošību un piemērotiem mācību apstākļiem.
Varētu būt līdzekļu izšķērdēšana
I. Pētersone uzskata, ka pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība arī par jau ieguldītajiem līdzekļiem projekta sagatavošanā. Ja par ievērojamu summu izstrādāts būvprojekts, bet tam neseko būvniecība, rodas jautājums par pašvaldības plānošanas tālredzību un izdevumu lietderību.
«Manā skatījumā tas ir bezatbildīgi arī no mums kā deputātiem, ja mēs pieņemam lēmumu un maksājam par projekta izstrādi, kas nav lēta, un pēc tam atsakāmies no turpinājuma tam visam. Tā varētu būt līdzekļu izšķērdēšana. Vai arī mēs neesam plānojuši tālredzīgi,» spriež I. Pētersone.
Viņa atzīmē, ka investīciju sadalē savu lomu spēlē arī deputātu pārstāvēto teritoriju intereses. Lai gan priekšvēlēšanu programmās tiek solīta līdzsvarota visa novada attīstība, izvēloties konkrētus projektus, šie principi ne vienmēr tiek ievēroti.
«Diemžēl, patīk mums vai nepatīk, bet katrs, neraugoties uz to, ka mēs visi politiskajās programmās un pirms vēlēšanām stāstām par izlīdzinātu novada attīstību, tad, kad pienāk pie konkrēta lēmuma, katram tas savs krekls ir tuvāks,» norāda deputāte.
Viņa pieļauj, ka arī pašai var pārmest īpašu ieinteresētību Vecsaules skolas projektā, tomēr I. Pētersone uzsver, ka viņai nav personiska labuma, ko gūt no šīs ieceres īstenošanas, – bērni jau izauguši, bet mazbērni dzīvo citviet. Viņasprāt, jautājums ir par pašvaldības pienākumu nodrošināt pienācīgus apstākļus arī lauku bērniem.
Projekta īstenošana varētu izmaksāt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Deputāte nenoliedz, ka tā ir ievērojama summa, tomēr atgādina – būvniecība nenotiktu vienā gadā, tādēļ arī finansējums būtu vajadzīgs pakāpeniski. Turklāt pašvaldībai būtu jāvērtē arī papildu finansējuma piesaistes iespējas, nevis jāatsakās no iepriekš apstiprinātām iecerēm.
Par 2027. gada budžeta prioritātēm vēl tikai būs jālemj, tādēļ, pēc I. Pētersones teiktā, iespēja panākt projekta virzību joprojām pastāv. Viņa arī atklāj, ka ne visi iedzīvotāju iepriekš pašvaldībai adresētie iesniegumi nonākuši deputātu redzeslokā. Tāpēc vecāku pašreizējā iniciatīva, viņasprāt, ir īpaši nozīmīga.

Foto – Ivars Bogdanovs

Aktu zāle Vecsaules pamatskolā ir caurstaigājama. Foto: Ivars Bogdanovs

Vecāki pagaidām nevēlas rīkot protesta akcijas
Šonedēļ Vecsaules pamatskolas audzēkņu ģimenes saņēmušas aicinājumu iesaistīties parakstu vākšanā, lai aktualizētu jautājumu par bērniem piemērotas sporta infrastruktūras nodrošināšanu.
«Tā kā līdz šim mūsu lūgumi par atbilstošiem apstākļiem bērniem sporta nodarbībās nav devuši rezultātu, šoreiz nepieciešama visu vecāku iesaiste,» vēstīts vecākiem izplatītajā aicinājumā. Tajā uzsvērts, ka sporta zāles stāvoklis ir ļoti slikts un neatbilstošs skolēnu vajadzībām, lai gan par jaunas halles nepieciešamību tiek runāts ilgstoši. «Jo vairāk vecāku paudīs savu nostāju, jo skaidrāk varēsim parādīt, ka šis jautājums mums ir būtisks un to vairs nevar atlikt,» norādīts aicinājumā.
Iniciatīvu atbalstīt lūgti arī vietējās kopienas iedzīvotāji. Vienlaikus tiek gatavots iesniegums pašvaldībai.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» skolas vecāku padomes pārstāvji uzsver, ka pagaidām nevēlas steigties notikumiem pa priekšu un plānotās aktivitātes publiski neapspriedīs. Viņu mērķis nav konflikts ar pašvaldību, bet skaidra atbilde par projekta nākotni un risinājums, kas uzlabotu bērnu mācību apstākļus skolā.
Vecsaulieši cer, ka pašvaldība viņu viedokli uzklausīs un būs iespējams vienoties par konkrētu rīcību. Par turpmākajiem soļiem spriests skolas padomes sanāksmē piektdien, 16. oktobrī.
Viena no Vecsaules pamatskolas vecāku padomes pārstāvēm atzīst, ka līdz šim vecāki paļāvušies uz pašvaldības solījumiem. «Mēs visu laiku stāvējām malā ar cerību un ticību, ka viss notiks, bet diemžēl esam tur, kur esam.» Arī viņa pati savulaik mācījusies Vecsaules pamatskolā, un tagad to apmeklē viņas bērni. Par sporta halles būvniecību runāts jau sen, tolaik bērni vēl gājuši bērnudārzā.
«Mēs kā vecāki neesam informēti, bet to, ka visu laiku saka, ka būs, bet nav, tas ir fakts,» apliecina padomes pārstāve. Viņa uzsver, ka ģimenes apzinās pašvaldības ierobežotās finanšu iespējas, tomēr bērnu drošībai jābūt prioritātei. «Ne jau mūsu lauku bērni ir sliktāki par pilsētas bērniem, vai viņi nebūtu pelnījuši līdzvērtīgus apstākļus? Šo jautājumu sen jau vajadzēja risināt.»
Ja jaunu sporta halli tuvākajā laikā nav iespējams uzbūvēt, vecāki vēlas panākt, lai vismaz tiktu sakārtota esošā sporta zāle un āra sporta laukumi.

Foto – Ivars Bogdanovs

Zālē drūp griesti, sportošanai trūkst vietas
Nelielās Vecsaules pamatskolas sporta zāles zemajos griestos redzami plaši bojāta apmetuma laukumi, telpā ir arī divi balsti, kas vēl vairāk samazina izmantojamo platību. Šaurību rada arī gar sienām novietots sporta inventārs, kam citur vietas nav. Zāle ir tik maza, ka, spēlējot bumbu, grūti izvairīties no griestiem un telpas konstrukcijām.
«Uzskatāmi var aplūkot, ka šie daži apmetuma gabali būs nākamie, kas kritīs uz galvas, ar bumbas palīdzību tas process notiek daudz ātrāk. Uz grīdas nosēžas balti putekļu mākoņi, kas ik dienu ir jānovērš,» sporta zāli izrādot, teic skolas direktore S. Zandere.
Bojātās vietas skolas saimnieciskie darbinieki centušies salabot pašu spēkiem, bet lipināšana nav risinājums.
Arī gaisa apmaiņa telpā nav pietiekama. Atsevišķas ventilācijas sistēmas nav, un no zāles logiem atverams tikai viens. Taču visnopietnākā problēma ir platības trūkums. Saskaņā ar Veselības inspekcijas 2024. gada 3. septembra pārbaudes ziņojumu sporta zālē vienlaikus drīkst atrasties tikai deviņi izglītojamie. Savukārt Vecsaules pamatskolas klasēs skolēnu ir krietni vairāk – dažās mācās 16 audzēkņi. Sporta skolotājam Guntim Mašinskim nākas pielāgot vingrinājumus ierobežotajai platībai, ņemot vērā arī balstus un inventāru, kas aizņem daļu telpas.
Šā gada martā notikušajā skolas akreditācijā eksperti secinājuši: «Sporta zāle ir fiziski nolietota un neatbilst mūsdienu prasībām pilnvērtīgai sporta nodarbību organizēšanai.»
Lai bērniem nodrošinātu vairāk vietas kustībām, sporta stundas pēc iespējas ilgāk tiek organizētas ārā. Taču arī tur situācija nav labāka. Basketbola laukumu klāj vecs, nelīdzens asfalts ar vairākām bedrēm. Šogad uz šī seguma traumas guvuši divi bērni. Vienam savainojums bijis tik nopietns, ka brūci nācies sašūt. Direktore aptaujājusi ceļu būvniekus un izzinājusi, ka laukuma izlīdzināšana ar jaunu asfaltsegumu izmaksās ap 9000 eiro. Arī futbola laukums ir nelīdzens, turklāt rudenī tur jau ir dubļu jūra.
Veselības inspekcijas pārbaudē iepriekš norādīts gan uz nelīdzeno basketbola laukuma segumu, gan piemērota sporta laukuma un skrejceļa trūkumu. Savukārt šā gada akreditācijā eksperti akcentējuši, ka skolas teritorijā nav izveidota labiekārtota sporta zona.
S. Zandere atklāj, ka sporta zāles remontam sagatavota tāme nākamā gada budžetam. Izmaksas lēstas 54 tūkstošu eiro apmērā. Zīmīgi, ka, neraugoties uz nepiemērotajiem apstākļiem, Vecsaules pamatskolas audzēkņi pēdējos divus mācību gadus pēc kārtas ieguvuši pirmo vietu Bauskas novada mazo skolu sporta sacensību kopvērtējumā. Taču tas nemazina nepieciešamību nodrošināt viņiem drošu un kvalitatīvu vidi.

Pašlaik skolā mācās 118 skolēni, bet pirmsskolas grupās ir vēl 31 bērns. Aptuveni 20 apkaimes bērnu izglītojas Bauskas skolās, bet vēl vairāk nekā desmit – Skaistkalnē. Skolas direktore Sarmīte Zandere norāda, ka negrasās staigāt pa mājām un pierunāt vecākus izvēlēties Vecsaules skolu – ģimenēm pašām jāizlemj, kur bērniem mācīties.
Foto – Ivars Bogdanovs

Šaurība mācību klasēs
Tomēr Vecsaules pamatskolas problēmas neaprobežojas ar sporta zāli. Vietas trūkums jūtams arī mācību kabinetos, un jaunā piebūve iecerēta kā risinājums gadiem ieilgušajām skolas telpu problēmām.
Pašlaik mācību process notiek divās atsevišķās ēkās, starp kurām skolēniem un pedagogiem ikdienā jāpārvietojas. Īpaši sarežģīti apstākļi ir dizaina un tehnoloģiju stundās. Kokapstrādei un citiem praktiskajiem darbiem atvēlētās telpas ir šauras, bet virpu un slīpmašīnu radītais troksnis traucē blakus esošajās klasēs notiekošajām mācībām. S. Zandere stāsta, ka trokšņa slāpēšanai pasūtītas vēl vienas durvis, ko paredzēts ievietot starp telpām. Arī vizuālās mākslas un mājturības stundās skolēniem vietas nepietiek. Ja nodarbībā piedalās 18 bērnu, daļai jāsēž blakus esošajā virtuves telpā, un pedagogam vienlaikus jāstrādā ar audzēkņiem divās telpās.

17 bērniem vizuālās mākslas un mājturības stundās vietas ir gaužām maz. Foto: Ivars Bogdanovs

Labāka situācija nav arī datorklasē. Veselības inspekcijas pārbaudē norādīts, ka telpa atbilst deviņām darba vietām, lai gan tajā ierīkotas 18. Arī ķīmijas un fizikas apguvei paredzētā laboratorija un mācību telpa ir pārāk maza, tādēļ praktisko darbu organizēšana prasa papildu pielāgošanos.
Savukārt skolas aktu zāle ir caurstaigājama. Tajā notiek ne tikai pasākumi, bet arī deju un teātra nodarbības. Direktore Sarmīte Zandere stāsta, ka deju skolotājai nākas strādāt apstākļos, kad nodarbības vidū telpai cauri staigā citi skolēni, kuriem stundas jau beigušās. Norobežot zāli nav iespējams.
Problēmas rodas arī tad, kad skola vēlas sapulcināt bērnus un viņu ģimenes uz kopīgu pasākumu. Skolā šādas piemērotas vietas nav, un arī Vecsaules saieta namā visi nevar satilpt.
Jaunās piebūves projekts paredz ne vien sporta halli, bet arī plašākus mācību kabinetus, telpas ķīmijas un fizikas nodarbībām, datorklasi un piemērotu vietu interešu izglītībai. Tas ļautu pārkārtot arī pašreizējo ēku izmantošanu, daļu klašu pārvietojot un atbrīvojot telpas citām vajadzībām.
Direktore uzsver, ka līdzšinējie skolas vadītāji iespēju robežās daudz darījuši, lai apstākļus uzlabotu. Īpaši viņa izceļ bijušo direktori Liliju Bulu, kuras vadības laikā veikta liela daļa skolas iekštelpu remontu, atjaunots inventārs un sākta interaktīvo displeju ieviešana.

Pirmie brīdinājumi izskanējuši jau pirms vairāk nekā 20 gadiem
Jāuzsver, ka pašvaldībai jau sen zināmas Vecsaules pamatskolas infrastruktūras problēmas.
Jau 2003. gada akreditācijā kā viens no galvenajiem trūkumiem minēts neatbilstošs telpu nodrošinājums. 2008. gadā akreditācijas komisija ieteikusi izstrādāt un īstenot sporta zāles būvniecības projektu. Taču toreiz sniegtajā informācijā par ieteikumu izpildi norādīts, ka pašvaldības attīstības plānā Vecsaules sporta zālei finansējums nav paredzēts, jo prioritāte ir peldbaseina un jaunas sporta skolas būvniecība Bauskā, kā arī sporta nama «Mēmele» renovācija.
2009. gadā eksperti atkārtoti aicinājuši uzlabot sporta infrastruktūru. Skolas apkopotajā informācijā redzams, ka 2015. gada pašvaldības budžetā sporta zāles projekta izstrādei bija paredzēti 8000 eiro. Arī 2020. gada akreditācijā aktualizēta nepieciešamība izbūvēt piemērotu sporta zāli, paredzot vietu inventāra uzglabāšanai.
2022. gadā iecere bija iekļauta pašvaldības investīciju plānā. 2026. gada martā akreditācijas eksperti konstatēja tās pašas pamatproblēmas.
Ledus sakustējās pirms diviem gadiem. 2024. gadā pašvaldības iepirkumā par mācību telpu un sporta zāles ēkas jaunbūves projektēšanu un autoruzraudzību izraudzīta SIA «AMB Design» ar piedāvāto līgumcenu 59 400 eiro.
Savukārt 2025. gadā noslēgts līgums par būvprojekta ekspertīzi 4732 eiro vērtībā.
Tomēr projektēšana aizkavējās. Pērnā gada decembra domes sēdē deputāte Laine Baha interesējās, kādēļ būvprojekts, kuram vajadzēja būt gatavam novembrī, vēl nav pabeigts. Pašvaldības vadība toreiz skaidroja, ka ar projektētāju notiek sarakste.
S. Zandere sacīja, ka iepirkumam jau bija jābūt izsludinātam un šī gada nogalē arī uzsāktiem darbiem.

VIEDOKLIS
Skola, kas Klāvam kļuvusi par otrajām mājām
Diskusijās par skolu infrastruktūru nereti priekšplānā izvirzās izmaksas, ēku stāvoklis un skolēnu skaits. Taču Vecsaules pamatskolas audzēkņu vecāki aicina neaizmirst arī to, kāda nozīme skolai ir konkrētiem bērniem un viņu ģimenēm.
Baušķenieces Kristīnes Tiroles dēls Klāvs šā mācību gada beigās absolvēs Vecsaules pamatskolas 9. klasi. Ģimenei tas ir īpašs notikums, jo piemērotas izglītības iestādes atrašana nav bijusi vienkārša.
«Esam tālu ceļu gājuši, lai tas piepildītos. Tā ir trešā mācību iestāde Klāva pamatskolas posmā, otrās mājas jau astoto gadu,» stāsta K. Tirole.
Viņa atklāj, ka dēlam ir īpašas izglītības vajadzības un tieši Vecsaules pamatskolā izdevies atrast piemērotu mācību vidi.
«Mazā lauku skola ar lielo sirdi, vēl lielākām darbaspējām un dzīves gudrību sniedza patvērumu zēnam ar vieglu garīgu atpalicību,» saka mamma.
Astoņu gadu laikā Klāvs kļuvis patstāvīgāks. Viņš pats sakārto skolas somu, saģērbjas, ar sabiedrisko transportu dodas uz skolu, apmeklē peldēšanas nodarbības un keramikas pulciņu.
«Mazais knēvelis ir izaudzis par 1,85 metrus garu jaunieti, kurš, par spīti dažu pedagogu nelabvēlīgajām prognozēm ceļa sākumā, spēj patstāvīgi izdarīt ļoti daudz,» ar lepnumu stāsta Kristīne.
Viņa uzskata, ka Vecsaules pamatskola ir labs iekļaujošas izglītības piemērs, un aicina pašvaldību neaizmirst bērnus, kuriem piemērota, individuāla pieeja ir īpaši svarīga.
«Mēs, vecāki, lūdzam pašvaldību turēt reiz doto vārdu uzbūvēt sporta zāli, lai ne tikai veseliem bērniem, bet arī maziem «klāviņiem» būtu iespēja izaugt ar mazākām traumām un neapzagtiem,» uzsver K. Tirole.