Krievija arvien biežāk uzbrukumos Ukrainā izmanto planējošās bumbas ar augstu precizitāti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja militārais eksperts, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs. Viņš paredzēja, ka šoziem uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai varētu būt vēl postošāki.
Rajevs norādīja, ka jau tagad triecieni, ko Krievija veic Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, ir būtiski smagāki nekā agrāk.
“Gāzes infrastruktūra ir ļoti cietusi, pēdējā nedēļā redzējām triecienus pa Kijivu, kur apšaudītas gan TEC-5, gan TEC-6. Bojājumi nav precīzi zināmi, bet tie triecieni bija ļoti spēcīgi,” komentēja Rajevs.
Viņš norādīja, ka sliktā ziņa ir tā, ka Krievija arvien biežāk uzbrukumos izmanto planējošās bumbas, kas kļuvušas arī precīzākas:
“Ja mēs visu laiku skatījāmies uz “Šahed”, “Geran” droniem un uz “Iskander” raķetēm, diemžēl tagad mums jāskatās arī uz planējošajām bumbām, kurām ir palielinājies lidojuma attālums.
Ja agrāk Zaporižja, Dņipro, Odesa pamatā bija tikai dronu un raķešu mērķis, tagad mēs redzam, ka Krievija arvien biežāk tur izmanto planējošās bumbas.”
Tā kā šīs bumbas ir pietiekoši precīzas, tas nozīmē, ka Krievija vēlas apšaudīt arī civilos objektus, sprieda Rajevs:
“Nevar būt, ka viņi visu laiku kļūdās, un tās bumbas vienkārši nomaldās un aizlido garām.”
Komentējot pašreizējo situāciju Ukrainas frontē, Rajevs skaidroja, ka tā ir ārkārtīgi sarežģīta. Piemēram, Pokrovskā, Kupjanskā un Limanā situācija šobrīd esot kritiska, jo, lai gan pilsētā kaujas nav sākušās, tās ir aplenktas un “aplis ap pilsētu ļoti strauji savelkas”.
Savukārt Ukrainas aizstāvjiem esot labi panākumi uz ziemeļiem no Pokrovskas.
“Straujais pretuzbrukums, ja sanāks, var atbrīvot vienu no diviem galvenajiem apgādes ceļiem, kas nāk no ziemeļiem uz Mirnogradu un Pokrovsku. Tad būtiski uzlabotos situācija Mirnogradas ziemeļos. Un tādā veidā arī mazinātu spiedienu uz Pokrovsku,” komentēja Rajevs.
Vaicāts, vai kaujas laukā ko būtisku varētu mainīt ASV solītās “Tomahawk” raķetes Ukrainai, Rajevs sprieda, ka tuvākajā laikā nē, jo šīs sistēmas Ukraina galvenokārt varētu izmantot triecieniem pa Krievijas naftas un gāzes uzņēmumiem Krievijas iekšienē.
Vienlaikus Krievijas ekonomiku varētu “buksēt” ASV sankcijas pret Krievijas lielākajām naftas kompānijām “Rosņeft” un “Lukoil”, jo sankcijas attieksies arī uz tām kompānijām, kas šo naftu iepirks. Kā skaidroja Rajevs, tas varētu ietekmēt Indijas un Ķīnas darījumus ar Krieviju. Tieši šīs valstis šobrīd ir galvenās Krievijas naftas pircējas.
“Ja sanāks panākt lūzumu tieši šajā jautājumā, kaut kādā vidējā termiņā mēs varētu redzēt, ka Krievijas ekonomika beidzot sāks “buksēt” un parādīsies problēmas.
Viņi vairs nevarēs uzturēt armiju tādā apjomā, kā tagad,” sprieda Rajevs.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu