Saeimas Ārlietu komisijai iesniegti vairāki priekšlikumi, ar kuriem rosināts nesasteigt Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.
“Delfi” jau vēstīja, ka Saeima 23. oktobrī pēc vairāku stundu ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kuru pieņemot Latvija izstātos no pretvardarbības konvencijas. Galīgo lēmumu parlaments plāno pieņemt šonedēļ.
Par likumprojekta virzību atbildīgā Ārlietu komisija saņēmusi vairākus priekšlikumus likuma izmaiņām. Par tām komisija spriedīs sēdē otrdien, 28. oktobrī, un arī trešdien, 29. oktobrī.
Vairākus priekšlikumus iesnieguši “Jaunās vienotības” frakcijas deputāti. Agnese Krasta (JV) iesniegusi priekšlikumu no likumprojekta izslēgt pirmo pantu, kas paredz konvencijas denonsēšanu. Krasta un Jānis Zariņš (JV) rosina likumprojekta pirmajā pantā noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” iesniedz Saeimā Valsts valodas centra precizētu pretvardarbības konvencijas tulkojumu latviešu valodā.
Virkne priekšlikumu attiecas uz likumprojekta otro pantu, kas nosaka, ka Ārlietu ministrija (ĀM) iesniedz Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāram paziņojumu par konvencijas denonsēšanu.
Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) rosina noteikt, ka ĀM var iesniegt EP ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad ir saņemts atzinums no valsts drošības iestādēm, ka konvencijas denonsēšanas procesā nav konstatējami Krievijas dezinformācijas kampaņas elementi.
Savukātrt deputāte Irma Kalniņa rosina likumā noteikt, ka Latvija par konvencijas denonsēšanu informē EP ģenerālsekretāru septiņas dienas pēc tam, kad likumu par šīs konvencijas denonsēšanu ir pieņēmis arī Ukrainas parlaments. Bet Zane Skujiņa-Rubene (JV) ierosina informēt par Latvijas izstāšanos no konvencijas, kad Latvijā ir sasniegti konvencijas 1. pantā noteiktie mērķi un ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti.
Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) rosina informēt EP ģenerālsekretāru tad, kad būs saņemts un izvērtēts Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinums par Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas.
Savukārt partijas “Progresīvie” frakcija rosina likumprojektā noteikt, ka Saeima var lemt par konvencijas denonsēšanu pēc Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) pieņemtā pirmā ziņojuma un secinājumu par pasākumiem, ko Latvija veikusi.
Deputāte Jana Simanovska (P) rosina likumprojektā noteikt, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. februārim jāsagatavo un Saeimai jāiesniedz izvērtējums par konvencijai pievienotās Latvijas deklarācijas tiesisko statusu, kā arī citu dalībvalstu deklarāciju piemērošanas praksi, un šīs deklarācijas atsaukšanas ietekmi uz konvencijas piemērošanu Latvijā.
ĀM rosina likumā noteikt, ka līdz Ministru kabinets nav izvērtējis konvencijas denonsēšanas sekas, ministrija neiesniedz konvencijas depozitārijam paziņojumu par denonsēšanu.
Savus priekšlikumus iensiedzis arī “Kustība Par!” valdes loceklis Miks Celmiņš, kurš rosina turpināt īstenot konvencijā noteiktos mērķus, kā arī izvērtēt iespēju Latvijas vārdā rosināt grozījumus konvencijas redakcijā.
Viņš piedāvā papildināt likumu ar 5. pantu, nosakot, ka likumprojekta iesniedzēju pārstāvētās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības 30% no 2025. un 2026. gadā saņemtā valsts finansējuma izmanto saskaņā ar konvencijas 13. panta noteiktajiem uzdevumiem.
Tādējādi politiskajiem spēkiem “Latvija pirmajā vietā”, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība būtu jānovirza finansējums, lai sabiedrība tiktu plaši informēta par pasākumiem, kas pieejami tādu vardarbības aktu novēršanai, uz kuriem attiecas šī konvencija.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit