LŽA paziņojumā sociālajā medijā “Facebook” norāda, ka Saeima izmantojusi likumdevēja varu, lai pieņemtu konkrētu lēmumu par sabiedriskā medija struktūru, lai gan, asociācijas ieskatā, šādam jautājumam būtu jāpaliek paša medija profesionālās un organizatoriskās autonomijas ietvaros.
Īpaši satraucošu LŽA uzskata grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtībā. Vēl dienu iepriekš Saeimas atbildīgā komisija bija vienojusies jautājumu par abu ziņu dienestu nākotni skatīt atsevišķā likumprojektā trīs lasījumos, lai nodrošinātu plašākas diskusijas. Tomēr ceturtdien Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu jau izskatāmajos grozījumos noteikt, ka abi ziņu dienesti saglabājami atsevišķi.
LŽA norāda, ka sabiedriskā medija institucionālo, redakcionālo un funkcionālo neatkarību aizsargā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības tiesības. Asociācija atsaucas uz Satversmes 100. pantu, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kā arī Eiropas Mediju brīvības aktu.
Asociācijas ieskatā likumdevējs drīkst noteikt sabiedriskā medija darbības tiesisko ietvaru, taču šīs pilnvaras nav neierobežotas.
“LŽA ieskatā Saeima, ar likumu nosakot konkrētu ziņu redakciju struktūru, ir pārsniegusi robežu starp sabiedriskā medija tiesiskā ietvara noteikšanu un tiešu iejaukšanos tā profesionālajā un organizatoriskajā autonomijā,” teikts asociācijas paziņojumā.
LŽA arī uzsver, ka Eiropas Mediju brīvības akts prasa aizsargāt sabiedrisko mediju redakcionālo un funkcionālo neatkarību un viedokļu daudzveidību, taču neprasa uzturēt divus atsevišķus ziņu dienestus. Tādēļ, asociācijas ieskatā, jāvērtē, vai šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams likumā noteikt konkrētu medija struktūru.
“Šodien Saeima ar likumu nosaka ziņu redakciju struktūru – rīt cits parlamenta vairākums ar tiem pašiem argumentiem var mēģināt noteikt arī to, kā šīm redakcijām jāstrādā,” brīdina LŽA.
Asociācija uzsver, ka neiestājas ne par abu ziņu dienestu apvienošanu, ne pret to un neaizstāv konkrētus Latvijas Sabiedriskā medija valdes lēmumus. LŽA iebilst pret to, ka šo izvēli sabiedriskā medija vietā izdara parlaments.
“Likumdevēja uzdevums ir garantēt medija neatkarību, nevis aizstāt tā profesionālos lēmumus,” norāda asociācija.
LŽA aicina Saeimu pārskatīt pieņemto regulējumu un nodrošināt neatkarīgu juridisku izvērtējumu par tā atbilstību Satversmei un Eiropas Savienības tiesībām.
Lasiet arī
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.
Tie paredz saglabāt LR un LTV vēsturiskos nosaukumus, saīsinājumus, logotipus un preču zīmes.
Vienlaikus likumā noteikts, ka, sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc balsojuma pauda vilšanos par Saeimas rīcību, norādot, ka būtiskas izmaiņas sabiedriskā medija pārvaldībā pieņemtas steidzamības kārtībā bez pietiekami plašas diskusijas.
SEPLP uzskata, ka jautājumi par sabiedriskā medija iekšējo struktūru būtu risināmi, respektējot LSM pārvaldības un redakcionālo neatkarību un ļaujot pašam medijam izvēlēties piemērotāko darba organizācijas modeli.