Nacionālā stadiona projekts: Cerība uz “Skonto” laukumu un tuvāko virzību
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko atklājis, ka nacionālā stadiona būvniecības projekts ir sasniedzis jaunu, ļoti tuvu fāzi. Pēc vairāku gadu intensīva darba un rūpīgas analīzes, finansiālās puses izvērtēšanas, ir radies pamats optimistiskam skatījumam uz projekta realizāciju. Ļašenko uzsvēris, ka paveiktais darbs ir bijis fantastisks, lai nonāktu līdz šim posmam, un tagad tiek aktīvi apspriesti konkrēti nākamie soļi. Ministru kabinets ir atbalstījis projekta turpināšanu, un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir uzdots sagatavot detalizētus ekonomiskos aprēķinus.
Kā visvairāk apskatītā vieta jaunajam stadionam tiek minēts bijušais “Skonto” stadions. Tomēr, lai gan tas šobrīd ir reālākais variants, Lucavsala kā alternatīva nav pilnībā atmesta un tiek turēta rezervē. Šī ir dinamiska situācija, un LFF prezidents ir norādījis, ka sarunas ar “Skonto” stadiona īpašniekiem notiek, lai gan precīzas summas netiek atklātas. Pavisam nesen “Skonto” stadiona īpašnieki par savu īpašumu varētu prasīt 30 miljonus eiro, taču pašlaik šī cena ir ievērojami kritusies.
Vēsturiskā perspektīva un jaunas iespējas
Nacionālā stadiona nepieciešamība Latvijā tiek runāta jau vairāk nekā desmit gadus. Iepriekšējie projekti ir sastapušies ar finansējuma trūkumu, taču tagad situācija ir mainījusies. Tiek meklēti risinājumi, kā piesaistīt finansējumu gan no UEFA un FIFA, gan arī publiskās un privātās partnerības ceļā. Starptautiski arhitektūras biroji, piemēram, britu uzņēmums “Populous”, kam ir plaša pieredze stadionu projektēšanā, kopā ar vietējiem speciālistiem, izstrādā modernu koncepciju.
Lai gan “Skonto” stadiona kā nākamā varianta izskatīšana ir sākuma fāzē, LFF prezidents ir optimistisks. Viņš uzsver, ka ir izdevies pārliecināt visas iesaistītās puses par nacionālā futbola stadiona nepieciešamību Latvijai, kas ir ļoti svarīgs solis. Šis projekts tiek uzskatīts par būtisku ne tikai sporta, bet arī ekonomikas un kultūras attīstībai.
Stadiona atrašanās vietas izvēles sarežģītība
Iepriekšējie projekta posmi ir piedzīvojuši dažādas norises. Rīgas dome sākotnēji piešķīra zemi Lucavsalā ar mērķi tur būvēt stadionu, taču vēlāk pilsētas vadība pauda, ka Lucavsala varētu nebūt labākā vieta. Tādējādi “Skonto” stadiona potenciālā iegāde vai attīstīšana tagad kļuvusi par prioritāti. Šī atšķirīgā pieeja un diskusijas par atrašanās vietu liecina par projekta sarežģītību un nepieciešamību rast kompromisu starp dažādām ieinteresētajām pusēm.
Lai gan par konkrētu vietu vēl nav lemts, tiek izstrādāti trīs galvenie scenāriji jaunā nacionālā futbola stadiona būvniecībai. Tie ietver gan IZM pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra līdzdalību, gan publiskās un privātās partnerības modeļus uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī uz privātas zemes, piemēram, “Skonto” stadiona vietā. Paredzams, ka stadiona būvniecība varētu ilgt līdz 2030. gada otrajai pusei.
Ekonomiskais potenciāls un starptautiskais līmenis
Nacionālā stadiona projekta attīstība tiek vērtēta ne tikai kā sporta infrastruktūras uzlabojums, bet arī kā nozīmīgs ekonomiskais un kultūras dzinējspēks. Ir aplēsts, ka futbola infrastruktūras attīstība varētu radīt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā un iepludināt ekonomikā 55 miljonus eiro. Turklāt, trūkstot mūsdienīgam stadionam, Latvija šobrīd ir vienīgā Baltijas valsts, kas nevar uzņemt nozīmīgus futbola turnīrus un pasaules līmeņa koncertus. Igaunijas un Lietuvas pieredze ar saviem modernajiem stadioniem apliecina, ka tie piesaista simtiem tūkstošu apmeklētāju gadā.
Speciālisti norāda, ka mūsdienu stadioni ir daudzfunkcionāli centri, kas spēj uzņemt plašu pasākumu klāstu, tādējādi vairojot tūrisma, izklaides un kultūras potenciālu. Šāda infrastruktūra ir nepieciešama, lai Latvija varētu konkurēt starptautiskā līmenī un nodrošinātu kvalitatīvu vidi gan sporta, gan citu pasākumu norisei.