Kā vēsta “Sky News”, Kremļa publiskotajā video Putins, tērpies militārā formas tērpā, saņēma ziņojumu no Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova. Viņš informēja, ka “Burevestņik” 21. oktobrī veiksmīgi nolidojis aptuveni 14 tūkstošus kilometru un atradies gaisā vairāk nekā 15 stundas.
Putins raksturoja jauno raķeti kā “neuzvaramu” un ar “neierobežotu darbības rādiusu”, kas ļauj tai “aplidot apkārt zemeslodei” un izvairīties no pretgaisa aizsardzības sistēmām.
“Šī ir unikāla raķete ar neierobežotu darbības rādiusu un spēju pārvarēt jebkuru pretinieka aizsardzību,” sacīja Putins, uzsverot, ka Krievija “turpinās nostiprināt savu stratēģisko spēku potenciālu”.
Eksperti: “lidojoša Čornobiļa” un “unikāli stulba sistēma”
Tomēr Rietumu eksperti brīdina, ka šāda veida ieroči ir ārkārtīgi bīstami – ne tikai pretiniekam, bet arī pašai Krievijai.
Britu laikraksts “The Guardian” citē ieroču kontroles speciālistus, kuri raķeti nodēvējuši par “lidojošu Černobiļu”, jo tā tiek darbināta ar kodolreaktoru, kas, iespējams, izdala radioaktīvus izmešus jau lidojuma laikā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bijušā ASV Valsts departamenta amatpersona Tomass Kantrimens “Reuters” skaidrojis: “Šī ir unikāli stulba ieroču sistēma — lidojoša Čornobiļa, kas apdraud vairāk Krieviju pašu, nekā jebkuru citu valsti.”
Savukārt kodolzinātniece Šerila Rofere atzīmējusi, ka jebkurš šāds izmēģinājums var radīt radioaktīvu piesārņojumu gar visu lidojuma maršrutu: “Kodolreaktors, kas rada vilci, nozīmē, ka radioaktīvs gaiss tiek izmests atmosfērā. Šādas raķetes izmēģinājumi ir ne tikai militārs, bet arī ekoloģisks risks.”
Raķetes bīstamā pagātne
Raķetes “Burevestņik” attīstība sākās jau 2016. gadā, taču tās izmēģinājumi ir bijuši problemātiski.
Saskaņā ar “Reuters” datiem ir zināmi vismaz 13 testi, no kuriem tikai divi bijuši daļēji veiksmīgi. Lielākā katastrofa notika 2019. gadā, kad sprādzienā pie Baltās jūras gāja bojā pieci kodolinženieri un divi karavīri.
Krievijas kodolenerģijas aģentūra “Rosatom” toreiz apstiprināja, ka noticis “raketes testēšanas incidents”.
Vēlāk Putins apbalvoja bojāgājušo ģimenes, sakot, ka viņu darbs palīdzējis radīt “bezprecedenta ieročus”, nenosaucot raķetes nosaukumu.
Rietumi: simbolisks drauds, nevis stratēģisks ieguvums
Rietumu militārie analītiķi gan uzskata, ka “Burevestņik” būtiski nemaina spēku līdzsvaru.
Eksperts Hanss Kristensens norādījis, ka, neskatoties uz tās lielo darbības rādiusu, raķete ir lēna un viegli izsekojama: “Jo ilgāk tā lido, jo vairāk laika ir to atrast. Tāpēc es nesaprotu Putina motivāciju.”