Astukevičs uzsvēra, ka ASV sankciju mērķis ir panākt progresu Ukrainas kara noregulēšanā. Viņš norādīja, ka ASV izmantos sankcijas kā instrumentu, lai Krieviju dabūtu tuvāk sarunu galdam – ne tikai simboliski, bet arī praktiski, piebilstot, ka Krievijas piekāpšanās patlaban ir maz ticama.
Pētnieks norādīja, ka sankciju efekts nebūs tūlītējs, taču radīs papildu finansiālu spiedienu uz Krievijas budžetu. Viņš skaidroja, ka Krievijas ieņēmumi no naftas ieguves jau tagad ir zemāki, un budžeta prognozes šogad ir samazinātas. Astukeviča ieskatā pirmās efekta pazīmes varētu būt redzamas pusgada laikā, ja sankcijas tiek īstenotas un piemērotas.
Viņš atzīmēja, ka Krievija jau īsteno pasākumus, lai mazinātu atkarību no naftas ienākumiem – paaugstinot pievienotās vērtības nodokli, ieviešot jaunus reģionālos maksājumus un plānojot līdz 2030. gadam samazināt naftas ieņēmumu īpatsvaru budžetā. Eksperts secināja, ka Krievija aktīvi meklē veidus, kā diversificēt ieņēmumus, apzinoties sankciju ietekmi.
Pēc pētnieka paustā, Maskava sūta signālus arī diplomātiskā līmenī – Krievija uz ASV ir nosūtījusi Vladimira Putina īpašo sūtni un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītāju Kirilu Dmitrijevu.
Astukevičs uzsvēra, ka viņa vēstījums ir divējāds – no vienas puses izskan apgalvojums, ka Krievijas ekonomika ir noturīga, no otras – netiešs drauds ar eskalāciju, pat pieminot kodolieroču mācības. Eksperts akcentēja, ka šāda retorika tiek izmantota, lai “paaugstinātu draudu uztveri otrā okeāna pusē”.
Runājot par sankciju potenciālo ietekmi, pētnieks atzina, ka “patlaban Krievijas sāpju slieksnis nav sasniegts”. Viņaprāt, Kremļa domāšanā kara turpināšana joprojām ir prioritāte, un Krievija ir gatava ciest arī ekonomiskas sāpes, lai karu turpinātu.