Muižnieks norāda, ka Baltkrievijā joprojām notiek politiski motivētas represijas un diskriminācija pret 2020. gada protestu dalībniekiem, viņu atbalstītājiem un tiem, kas iebilst pret Baltkrievijas aliansi ar Krieviju karā pret Ukrainu.
Ziņojumā akcentēts, ka visvairāk cietuši medicīnas, kultūras, akadēmisko aprindu, masu mediju un sporta pārstāvji, kā arī juristi, cilvēktiesību aizstāvji un garīdznieki. Kopš 2020. gada vairāk nekā 2000 kultūras darbinieku pakļauti vajāšanai un cenzūrai, vismaz 484 atlaisti no darba teātros, muzejos, bibliotēkās un citās institūcijās.
Ziņojumā teikts, ka darba vietās izplatīta valsts uzraudzība un iebiedēšana, bet pretuzbrukuma un pretterorisma likumi tiek izmantoti, lai aizliegtu organizācijas politisku motīvu dēļ. Uzņēmumi, kas atbalstījuši protestus, saskaras ar inspekcijām un reidiem. Disidentiem liegts strādāt noteiktās profesijās, savukārt dažās nozarēs darbiniekiem jāapliecina lojalitāte varas iestādēm.
Sievietēm joprojām liegts strādāt 88 profesijās, un viņas pelna par 24% mazāk nekā vīrieši, norādīts ziņojumā.
Tāpat uzsvērts, ka ieslodzītie tiek pakļauti smagam piespiedu darbam, no kura gūst labumu valsts un privāti uzņēmumi, tostarp ražojot produktus Krievijas militārajām vajadzībām.