Kvadrātkodi jeb QR kodi mūsu ikdienā kļuvuši par ierastu rīku – ar tiem mēs maksājam par stāvvietu vai atveram ēdienkarti restorānā. Tomēr šo ērtību mēdz izmantot arī krāpnieki. Šādā veidā iespējams ne vien zaudēt naudu, bet arī nodot nevēlamiem cilvēkiem savus personas datus vai neapzināti lejupielādēt vīrusus telefonā.
Kvadrātkodi kļuvuši arvien izplatītāki – ar to palīdzību var samaksāt, piemēram, par autostāvvietu, iegādāties biļeti sabiedriskajā transportā, restorānā iepazīties ar ēdienkarti vai ekskursiju laikā uzzināt informāciju par konkrētu vēsturisku vai dabas objektu. Kvadrātkodus mēdz sūtīt arī e-pasta vēstulē, lai paātrinātu, piemēram, kādu rēķinu apmaksu.
“Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma skaidroja: “Kvadrātkods ir iespēja cilvēkam ļoti ātri piekļūt pie kādas saites. Tā vietā, lai manuāli ievadītu visu adresi, ar telefona kameru ir iespējams to noskenēt un uzreiz QR kods novirzīs uz saiti.”
Tomēr pasaulē krāpnieki sākuši tos izmantot, kā iespēju izkrāpt naudu, oriģinālo kvadrātkodu vietā pa virsu uzlīmējot savus.
Celma norādīja: “Tādā veidā cilvēks, gribot samaksāt par autostāvvietu, skenē QR kodu, bet nokļūst nevis stāvvietas apmaksas mājaslapā, bet krāpnieku izveidotā viltus vietnē, kur mērķis krāpniekam ir, visticamāk, iegūt naudas līdzekļus.”
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” norāda, ka tieši ātrums un ērtība, ko sniedz kvadrātkodi, nāk par labu krāpniekiem.
“Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis sacīja: “Vairums tālruņu ļauj apskatīties, uz kurieni saite vedīs, pirms jūs viņu aktivizējat. Galvenais ir piebremzēt, izlasīt. Ja viņa ir ļoti gara un jūs tālrunī viņu nespējat salasīt līdz galam, visticamāk, jums viņa nebūs vajadzīga. Krāpnieki mīl izveidot garas saites, no kurām iesākums, kas ekrānā ietilpst, satur simbolus, kurus jūs gaidāt – nosaukumus kādai valsts iestādei – bet pēc tam turpinās gara, gara saite, kas izbrauc ārpus ekrāna. Saite ir visā pilnā garumā jāizlasa, lai saprastu, kur jūs nonākat.”
Ja cilvēks nav pietiekami uzmanīgs, šādā veidā var izkrāpt gan naudu, gan iegūt personas datus.
Bankas pārstāve Marija Celma skaidroja: “Līdzekļu atgūšana šādos gadījumos ne vienmēr būs iespējama, īpaši, ja darījums ir klienta apstiprināts, parakstīts ar autentifikācijas rīku. Tas ir uzskatāms par autorizētu. Tāpēc labāk ir tam pievērst uzmanību, pirms krāpniekam ir iespējas iegūt naudas līdzekļus.”
Eksperti norādīja, ka vienmēr telefona ekrānā jālasa informācija, kāds darījums patiesībā tiek apstiprināts un kam nauda tiks skaitīta. Ja naudas saņēmējs neatbilst darbībai, ko grasāties veikt, šādu maksājumu nevajadzētu izpildīt.
Gints Mālkalnietis piebilda: “Cilvēki lieto tālruņus, kuros kvadrātkodu nolasīšanas lietotnes ir maksas un viņi tās nav aktivizējuši. Tāpēc rāda reklāmas. Cilvēki, tā vietā, lai uzspiestu uz kvadrātkodu, nospiež uz reklāmas un iegūst kaut kādu maksas abonēšanas pakalpojumu, zaudējot vairākus desmitus eiro. Iesakām izmantot, ja ir iespējams, tās, kas ir nākušas līdzi no ražotāja, nemeklēt papildus, jo viņās šīs reklāmas iespējas pastāv.”
Viltus kvadrātkodi mēdz arī novirzīt uz vietnēm, kas automātiski lejupielādē vīrusu jūsu ierīcē.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu