Kā skaidro reformas autori, izdevumi izdienas pensiju izmaksāšanai rada lielu slogu budžetam. Desmit gados tie pieauguši vairāk nekā divas reizes. Taču reformas galvenais mērķis ir centieni ieviest taisnīgāku regulējumu.
“Tas primārais uzstādījums tomēr izriet no nepieciešamības šo sistēmu salāgot, lai tā būtu taisnīga arī attiecībā pret vecuma pensiju saņēmējiem. Kā arī nodrošināt, lai šīs personas aktīvāk iesaistās darba tirgū,” saka Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks.
Opozīcijas deputāti savukārt uzskata, ka reforma vēl jāuzlabo un lēmumu nevajadzētu pieņemt steidzamības kārtā kopā ar budžetu.
“Vai nepieciešams budžeta paketē dzīt cauri divos lasījumos? Vai tomēr nevajag kvalitatīvi, prognozējami izstrādāt un izdiskutēt trijos lasījumos,” norāda Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS).
“Šis likums šobrīd ir izveidots pietiekami nekvalitatīvi un diezgan lineāri. Es liktu galdā šādi. Pirmkārt, trijos lasījumos un pilnībā lauzt šo te veco sistēmu. Un izveidot pilnīgi no jauna. Tas prasīs gadu. Būsim godīgi, tas prasīs gadu,” norāda Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Norādot, ka reformai ir niecīga ietekme uz tuvāko gadu budžetu, arī valsts kontrolieris uzskata, ka Saeimai jādod vairāk laika galīgā lēmuma pieņemšanai. Jo valdībā apstiprinātais piedāvājums, viņaprāt, ir tikai neliels solis pareizajā virzienā.
“Netiek pielikts punkts šai sistēmai lai vai kā. Joprojām pastāvēs izdienas pensijas, no kurām daudzas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis, atsakās un ne jau bez iemesla,” norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Turpretī kā uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, ir svarīgi reformu beidzot izkustināt no nulles punkta. Pretējā gadījumā nekādas izmaiņas, viņasprāt, vispār nebūtu iespējams iedzīvināt: “Redziet, tas tā bijis vairākas reizes. Mēs uzliekam lielu jautājumu uz politiskās skatuves un es arī saku, tā ir tāda aizkariņu pavirināšana. Un tad, kad ir iebildumi, mēs to veram ciet. Šoreiz mēs to nevaram atļauties.”
Arī koalīcijas deputāti ir pārliecināti, ka Saeimai šī reforma ir jāatbalsta kopā ar budžeta pieņemšanu, bet par tās uzlabošanu var lemt vēlāk.
“Es domāju, ka tas ir labs veids, kā šobrīd budžeta procesa ietvaros šo jautājumu nostiprināt. Un ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajām Saeimām šā vai tā pie tā jautājuma atkārtoti būs jāatgriežas. Un šis vismaz būs kā tāds labs signāls, ka tie pirmie soļi ir sperti un varētu palīdzēt arī turpmākus lēmumus pieņemt,” saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.