Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas jau 19. sankciju paketi pret Krieviju. Savukārt ASV noteikušas sankcijas pret Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil“, turklāt tiek ziņots, ka ASV gatavo arī jaunas sankcijas. Vai ASV sankciju pastiprināšana nozīmē, ka prezidents Donalds Tramps vairs necer uz Krievijas diktatora Vladimira Putina elastīgāku pieeju miera sarunām? Kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku? Kāda būs Krievijas reakcija uz tām, un kā sankcijas var ietekmēt naftas tirgu un globālo ekonomiku, tostarp arī degvielas cenas Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” otrdien, 28. oktobrī žurnāliste Laura Ozoliņa izjautās Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču un “Swedbank” galveno ekonomisti Latvijā Līvu Zorgenfreiju.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, kā arī Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.
Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.
Savukārt ASV finanšu ministrs Skots Besents pagājušonedēļ paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil”, kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina “atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu” Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānotā Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu.
Tramps mēnešiem ilgi atlika jaunu sankciju noteikšanu, cerot pārliecināt Putinu noslēgt mieru, lai gan Trampa neapmierinātība ar Kremļa līderi pieauga.
Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sagatavojusi papildu sankcijas, kas varētu tikt piemērotas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, ja diktators Vladimirs Putins turpinās kavēt kara izbeigšanu, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Saskaņā ar “Reuters” informāciju ASV amatpersonas arī informējušas savus Eiropas kolēģus, ka tās atbalsta ES valstu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ASV ieroču iegādei Kijivai. Turklāt Vašingtona ir sākusi apspriest iespēju izmantot ASV uzglabātos Krievijas aktīvus militāram atbalstam Ukrainai, pavēstīja divi ASV avoti.
Tiek ziņots arī, ka naftas cenas turpināja pieaugt pēc ASV sankciju noteikšanas pret Krievijas divām lielākajām naftas kompānijām.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Sankcijas.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit