Lēnām, ar milzīgiem zaudējumiem, tomēr Krievijas armija turpina virzību dziļāk Ukrainas teritorijā. Pēdējo dienu laikā īpaši smaga situācija izveidojusies Pokrovskas pilsētā, kur iegājuši vairāki simti iebrucēju un sākušās ielu kaujas.
Situācija Pokrovskā ir pasliktinājusies – šobrīd tiek ziņots, ka vismaz 200 Krievijas karavīru ienākuši pilsētā un tur notiek ielu kaujas. Sākotnēji par to ziņoja Ukrainas mediji, bet šajās dienās to apstiprinājusi arī Ukrainas armija, norādot, ka cīņa turpinās. Arī iepriekš jūlijā tika ziņots, ka iebrucēji ienākuši Pokrovskā, bet tobrīd tas bija mazākās grupās un ukraiņiem šo uzbrukumu izdevās atvairīt.
Šobrīd Ukrainas mediji ziņo, ka situācija Pokrovskā jau ir pavisam slikta. Situācijas sarežģītību apstiprināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā tautai.
“Pokrovskas virzienā šobrīd ir ļoti, ļoti sarežģīta situācija. Tieši tur krievi ir koncentrējuši savas galvenās uzbrukuma vienības. Tas rada sarežģītu situāciju arī pilsētā un visos apkaimes rajonos. Asas cīņas notiek visur – gan pie pilsētas, gan tajā. Smaga situācija tur ir arī ar loģistiku, bet nepieciešams turpināt iznīcināt okupantus un radīt viņiem pēc iespējas lielākus zaudējumus,” viņš pauda.
Izdevums “Ukrainska Pravda” ziņo, ka jau otro reizi Krievijas armijas grupām izdevies izlauzties cauri ukraiņu aizsardzībai. Iepriekš tas izdevās jau augustā, bet kopš tā laika viņi ir nostiprinājušies, sākušās ielu kaujas.
Ukrainas karavīru spējas aizstāvēties apgrūtina tas, ka loģistika ir ārkārtīgi sarežģīta – visus ceļus iebraukšanai Pokrovskā kontrolē agresora droni, tāpēc pārvietošanās notiek tikai ar kājām – ir jānoiet 10–15 kilometri, nesot visu militāro aprīkojumu.
Arī ievainoto evakuācija ir ārkārtīgi apgrūtināta, bet Pokrovskā esošie ukraiņu karavīri nav nomainīti jau vairākus mēnešus. Arī viņu apgāde ar pārtiku un visu izdzīvošanai nepieciešamo ir ļoti sarežģīta, un medijs ziņo, ka pastāv risks – Pokrovsku un Mirnogradu okupanti var pilnībā ielenkt.
Par spīti tam, ka pilsētas evakuācija sākās jau pirms vairāk nekā gada, daudzi simti Pokrovskas iedzīvotāju nevēlējās pamest savas mājas. Un pagājušajā nedēļā arī pienāca ziņas no brīvprātīgajiem, ka Krievijas armija šauj pa civilajiem iedzīvotājiem.
Tika publicēts brīvprātīgo uzņemts video, kur redzami nogalināti civiliedzīvotāji. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja pārtvertu sarunas ierakstu, kurā bija dzirdams, kā Krievijas komandieris pavēl saviem padotajiem nogalināt civiliedzīvotājus, kuri iet ar somām un mēģina pamest kaujas zonu. Ir lielas bažas, ka Pokrovskā atlikušie civliedzīvotāji var piedzīvot to pašu, ko cilvēki Bučā un Irpiņā, kad tur ienāca Krievijas armija.
Kā jau karā, situācija pārējos frontes atzaros ir ļoti mainīga un dinamiska. Milzīgu izrāvienu uz priekšu nav nevienai pusei, taču kopumā ir jūtams lielāks spiediens no Krievijas puses. Kā ziņo pašu ukraiņu analītiskais projekts “Deep State”, pēdējo dienu laikā okupantu armijai ir izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu gan Harkivas apgabalā, gan Dņipropetrovskas apgabalā – tur kaujas notiek pie pašas apgabala robežas.
Tas arī kļuvis par vēl vienu apgabalu Ukrainā, kuru tiešā veidā šķērso frontes līnija. Krievijai tas gan maksājis daudz. Kā šodien norādījis Zelenskis, agresors šogad vien ir zaudējis 346 tūkstošus karavīru – tas ir iebrukumā Ukrainā kritušo un ievainoto cilvēku skaits.
Zelenskis arī intervijā medijam “Axios” pauda, ka šobrīd karā Ukrainā “neviens neuzvar”. Pēc ukraiņu rīcībā esošās informācijas, Vladimirs Putins saviem sabiedrotajiem lielījies, ka līdz 15. oktobrim iekaros visu Donbasu. Paša noteiktais termiņš ir pagājis, un, kā redzams, tas nav noticis.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu