Somijā viņām aizliedza ārstēt. Latvijā netraucēti pieņem pacientus / Raksts

Otra – infektoloģe, interniste Ruta Leikuma – šobrīd strādā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā. 

Abas uzskata, ka aizliegums strādāt citā Eiropas Savienības valstī nav nekas īpašs un neliedz praktizēt Latvijā. 

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kas sertificē ārstus, nemaz nezināja, ka viņām Somijā aizliegts strādāt. Brīdinājumi no kopējās Eiropas Savienības (ES) datu apmaiņas sistēmas gadiem nebija pieejami. Tagad iestādes rausta plecus un nevar apsolīt, ka kaut ko darīs. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) gan saka, ka atklāto bez ievērības neatstās – viņš aicinās LĀB pārbaudīt abu ārstu zināšanas, jo par viņu profesionalitāti radušās šaubas Somijā.

Somijas Nacionālās labklājības un veselības uzraudzības iestādes “Valvira” lēmums, kuru “Re:Baltica” izprasīja starptautiskā izmeklēšanā kopā ar OCCRP kolēģiem, uzskaita vairākus nopietnus pārkāpumus Ribakovas darbā. Piemēram, nebūdama apmācīta, veikusi ginekoloģisku pārbaudi. Citā gadījumā ar pieaugušajiem paredzētu ginekoloģisko aprīkojumu gribēja izmeklēt bērnu. Toreiz iejaucās medmāsa. “Valvira” eksperte secināja, ka tas “liecina par spriestspējas un izpratnes trūkumu par to, ka viņas rīcība varētu nodarīt kaitējumu pacientam”.

Tatjana Ribakova.

Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija

Citā reizē Ribakova “nebija diagnosticējusi acīmredzamu pneimoniju”. Vēl citā – nepamanīja acu problēmu, kuras dēļ pacients gandrīz zaudēja redzi. (Ribakova bija ieteikusi lietot mitrinošus pilienus.) Neveicot analīzes, ārste sāpes, depresiju un reiboņus ārstēja ar B vitamīnu.

Kolēģiem bija jālabo Ribakovas ārstēšanas metodes, un daži pacienti atteicās pie viņas atgriezties. 

“Ribakovas profesionālās iemaņas nav pietiekamā līmenī, lai viņa varētu neatkarīgi vai cita ārsta uzraudzībā strādāt profesijā, neapdraudot pacientu drošību,” secināja “Valvira”.

Paskaidrojumus prasīja arī ārstei. “Viņasprāt, nebija izdarījusi neko nepareizi, un uzskatīja, ka tiek galā ļoti labi,” teikts dokumentā. Ginekoloģijā gribējusi palīdzēt, jo medicīnas centrā trūcis ārstu. Bērnu izmeklēt neesot mēģinājusi. Pneimonijas gadījumā, kad dzirdēja, ka pacienta stāvoklis bija smags un nācās ārstēties augstākas nozīmes slimnīcā, viņa paziņojusi: “Bet taču nenomira”. 

Pēc visu pušu uzklausīšanas “Valvira” 2017. gadā nolēma, ka Ribakovas profesionālās iemaņas nav pietiekamas, lai varētu strādāt par ārsti Somijā. Un atņēma tiesības praktizēt. 

Otra sākumā pieminētā ārste Ruta Leikuma Somijā strādāja vairākās medicīnas iestādēs. 

Sākumā – 2015. gada vidū – somu uzraugs nevarēja saprast, vai par ārsti sūdzas, jo viņai trūkst zināšanu, vai tāpēc, ka viņa pietiekami labi neprot somiski. Piemēram, Jamsas slimnīcas ārste norādīja, ka Leikuma pacientu dokumentācijai izmanto tulkošanas programmu, un kolēģiem jālabo kļūdas. “Pacients ir melna vēdera izeja,” Leikuma esot rakstījusi. Vai, kad pacienta radinieki jautājuši, kas viņam kaiš, ārste atbildējusi: “Vienkārši pameklējiet Google, tur visu atradīsiet.”

Ruta Leikuma.

Foto: Facebook

“Valvira” nolēma, ka situācija jāpārbauda rūpīgāk, tāpēc Tamperes Universitātei uzdeva izvērtēt gan Leikumas teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. 

“Iekšķīgo slimību rakstiskajā eksāmenā Leikuma ieguva 7 punktus no 80,” lasāms dokumentā. Piemēram, nespēja atpazīt akūtu leikēmiju. Ja tas notiktu dzīvē, pacienta dzīvība būtu apdraudēta. Citā pārbaudē, kurā vērtēja iekšķīgo slimību zināšanas no primārās veselības aprūpes skatupunkta, Leikuma ieguva 12 punktus no 80. 

“Piemēram, vienā no jautājumiem Leikuma nespēja atpazīt nevienu iespējamu tūlītēju risku, un šāda rīcība veselības aprūpē varētu radīt kaitējumu pacientam,” secināja eksaminētāji. 

Bija arī darbs ar pacientiem – gadījumi, ar kuriem ārsti ikdienā saskaras slimnīcās. Šīs pārbaudes rezultāti bija daļēji apmierinoši: “Leikumai izdevās daļēji noskaidrot pacientu pašreizējās problēmas, taču kopējā izpratne par katru no tām palika nepilnīga, un izmeklējumu rezultātu interpretācija nevienam pacientam nebija pietiekami veiksmīga.” Piemēram, nepareiza insulīna deva, ko Leikuma ieteica vienam pacientam, būtu radījusi tūlītējus draudus dzīvībai. 

Universitāte pievērsa uzmanību arī ārstes somu valodai. “Sarunās bieži šķita, ka Leikuma nesaprot viņai uzdotos jautājumus, taču viņa tik un tā atbildēja, jo vēlējās radīt iespaidu, ka saprot.” Beigu secinājums: “Pacientu drošību apdraud ne tikai viņas nepietiekamās valodas prasmes (..), bet arī acīmredzamais profesionālo zināšanu trūkums.” 

Leikuma nepiekrita pārmetumiem. Kolēģu sūdzības esot nepatiesas, bet eksāmens – neobjektīvs, jo bijis liels stress un iepriekš nav pateikts, kam tieši gatavoties. 

Pēc visu pušu uzklausīšanas un iepazīšanās ar pārbaužu rezultātiem uzraugs secināja, ka Leikuma nedrīkst strādāt Somijā, citādi tiks apdraudēta pacientu drošība. “Viņas sniegums ārsta darbā daudzās jomās ir vājāks nekā medicīnas studentiem, kuri vēl tikai apgūst pamatapmācību Somijā,” teikts atzinumā. 

2016. gada februārī Leikumai atņēma tiesības praktizēt medicīnu Somijā. 

Daktere Ribakova šobrīd pieņem Jaunliepājas primārās aprūpes veselības centrā. Leikuma – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā. 

Jaunliepājas iestādes valdes locekle Ilona Kodola skaidroja, ka ārste vienkārši īrē telpas. Par Somijas aizliegumu nezina. “Esmu ar ārsti runājusi pēc jūsu jautājuma. Daktere man nav norādījusi, ka viņai ir bijuši pārkāpumi. Viņai bijušas nesaskaņas ar vadību, jo tur ir citas prasības,” stāstīja Kodola. Viņa atzīst, ka pirms līguma slēgšanas ārstu iepriekšējo darbu nepārbauda. Tikai pārliecinās, vai ir derīgs sertifikāts. Arī tagad sacīja, ka “nav pamata jaukties ārstes darbā,” jo nav ziņu no iestādēm. 

Ribakova sākotnēji no sarunas atteicās, bet, kad LTV žurnāliste, ar ko pētījuma tapšanā sadarbojās “Re:Baltica”, ieradās viņas kabinetā, piekrita sniegt īsu komentāru. 

Ārste atminas, ka Somijā bija jāraksta paskaidrojums, jo viņa strādāja “neatbilstoši kaut kādām viņu vadlīnijām”. 

Pretēji Somijas iestāžu atzinumam, Ribakova apgalvoja, ka nekas nopietns nenotika, un “Valvira” atzinumam nepiekrīt. “Nu, kaut kādi cilvēki tur bija neapmierināti, tas taču, es domāju, nekas traģisks nav,” viņa sprieda. Ārste sacīja, ka Somijā “gandrīz noziegums” ir izrakstīt B grupas vitamīnus vai bronhu tēju, un domā, ka problēma bijusi viņas nepietiekamās zināšanas par somu veselības aprūpi. 

Nevienai no Latvijas iestādēm nav paziņojusi, ka viņai Somijā aizliegts strādāt par ārsti: “Kāpēc man būtu jāsaka? Tā ir mana privāta lieta.” 

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Valdes locekle Marika Jermaševiča atsūtīja e-dokumentu, kurā, neatsaucoties ne uz vienu likumu, skaidroja, ka neesot tiesīga sniegt komentārus par ārstiem. Varot vien runāt par veselības aprūpes politiku valstī. 

LTV Leikumu sastapa darba vietā. Sākumā viņa piekrita sarunai, bet tad ieradās valdes locekle Jermaševiča un mudināja ārsti nerunāt. Izdevās uzdot vien pāris jautājumus. Somu lēmumam viņa nepiekrīt. Tas esot bijis politisks pasūtījums. Pēc atgriešanās Latvijā viņa nevienu neinformēja par aizliegumu, jo, “ja ierēdnis kaut ko pieņem, tam nav nekāda sakara ar Latviju”.  

Sarunai piekrita Leikumas iepriekšējās darba vietas – Preiļu slimnīcas – valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova. Ārste tur sāka strādāt neilgi pēc atgriešanās no Somijas 2017. gadā. 2023. gadā aizgāja, jo nevarēja apvienot ar citiem darbiem. 

Žukova sačija, ka ar Leikumas veikumu problēmu nebija. Tam piekrīt arī ārstes bijušais kolēģis, tagadējais slimnīcas terapijas nodaļas vadītājs Anatolijs Ruskulis: “Ļoti daudz pacientu ārstēja, visu darīja pareizi, nekādu konfliktu nebija.” 

Abi nezināja, ka Leikumai Somijā aizliegts strādāt. “Cik no viņas nostāsta bija, ka viņa ģimenes apstākļu dēļ ir aizgājusi, atbraukusi uz Latviju. Un viss,” atminējās Ruskulis. 

Žukova uzsvēra, ka, pieņemot darbā, vadās pēc ierastās prakses: “Pārbaudām medicīnas personu reģistrā, vai personai ir atbilstoši dokumenti, tai skaitā sertifikāts aktīvs. Viss uz to brīdi bija. Līdz ar to nekādu liegumu vai aizliegumu ņemt viņu nebija.” 

Slimnīcas vadītāja uzsvēra, ka uzticas Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sertifikācijas komisijai. Tur reizi piecos gados vairāki speciālisti izvērtē, vai ārsts atbilst amatam. 

LĀB informācijai par notikušo Somijā vajadzēja būt pieejamai. 

Somijas iestādes brīdinājumu par abām ārstēm nosūtīja Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus informācijas sistēmā jeb IMI. Tajā 30 ES un asociētās valstis kopš 2016. gada apmainās ar informāciju arī par ārstiem, kam pārkāpumu dēļ aizliegts praktizēt. 

Pētot sistēmas darbību Latvijā, “Re:Baltica” atklāja, ka ilgu laiku šo informāciju vienkārši ignorēja. 

LĀB būtu jāredz IMI brīdinājumi par ārstiem, bet, meklējot datus pirms intervijas ar “Re:Baltica”, biedrība neko neatrada. 

Iemesls vēlāk izrādījās tas, ka dati ir pieejami tikai no 2021. gada, jo tikai tad LĀB saņēma tiem piekļuvi. 

Kas ar brīdinājumiem par ārstiem notika piecus gadus līdz tam? 

Tos varēja redzēt tikai Akadēmiskās informācijas centrs, kas atbild par ārzemēs iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā. Viņi informāciju LĀB automātiski nepārsūtīja, jo “sistēmā nebija tāda iespēja.” 

Līdz ar to piecus gadus, kuru laikā arī Ribakovai un Leikumai aizliedza praktizēt Somijā, neviens Latvijai nosūtītos brīdinājumus nepārbaudīja. 

Nav skaidrs, kāpēc LĀB nepieslēdza sistēmu agrāk. Šī raksta tapšanas laikā Ekonomikas ministrija lūdza EK nodrošināt LĀB pieeju arī vecākiem datiem. Tagad tiem vajadzētu būt pieejamiem. 

Bet, ja informācija būtu bijusi, vai tas ko mainītu? Spriežot pēc LĀB atbildēm, diez vai. 

Biedrības pārstāve Elita Vīksne “Re:Baltica” norādīja, ka, resertificējot ārstus, LĀB IMI sistēmā skatās tikai tad, ja zina, ka konkrētās personas strādājušas ārzemēs. Ja ne, neesot pamata. Vīksne skaidro, ka sistēma ir sarežģīta un visus ārstus pārbaudīt būtu “liels administratīvais slogs”. 

LĀB sēdē novembra sākumā lemšot, ko darīt ar tagad saņemto informāciju par Somijā darba iespējas zaudējušajām ārstēm. Vīksne nevarot solīt, ka viņas pārbaudīs. 

AISBERGA REDZAMĀ DAĻA 

Lai atklātu konkrētos gadījumus, šim pētījumam tika izveidota jauna datubāze. Tajā 45 valstu žurnālisti ievietoja informāciju par ārstiem, kam ir spēkā esošs sertifikāts, un tiem, kam tas anulēts. Otri dati ir nepilnīgi, jo lielā daļā valstu tos atteicās sniegt. Sākotnēji arī Latvijā. Veselības inspekcija (VI) paziņoja, ka likumdevējs nav paredzējis atklāt ārstu vārdus, kam atņemtas tiesības praktizēt. “Re:Baltica” šo lēmumu pārsūdzēja, norādot, ka informācijas publiskošana ir būtiska pacientu tiesību aizsardzībai. Veselības ministrija tam piekrita un uzdeva VI datus izsniegt. Process aizņēma trīs mēnešus. Neraugoties uz to, ka dati ir nepilnīgi, žurnālisti atklāja vairāk nekā 100 gadījumu, kad ārsts ar aizliegumu vienā valstī praktizē citā. Ņemot vērā, cik daudzās valstīs datus atteica, ir skaidrs, ka šī ir tikai aisberga redzamā daļa un gadījumu ir vairāk. 

Pirmos žurnālistu izmeklēšanas materiālus publicēja oktobra sākumā, un vairākās valstīs ir sekojusi konkrēta rīcība. Piemēram, Norvēģijā ierosināja 28 pārbaudes, četriem ārstiem jau atņemtas tiesības praktizēt. “Šis ir nopietni. Cilvēkiem jāspēj pilnībā uzticēties tiem, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus Norvēģijā,” laikrakstam “Verdens Gang” sacīja Norvēģijas veselības ministrs Jans Kristians Vestre. 

Izmeklēšanu sāka arī Spānijā, Vācijā un Kiprā. 

Kas notiks pie mums? Nav skaidrs. 

LĀB vēl domās. Savukārt Veselības inspekcija (VI) “ņems vērā”, bet neko darīt nevarot, jo nav pacientu sūdzību. Varot reaģēt vien uz tām, nevis preventīvi pārbaudīt pati. 

Leikuma līdz šim nav bijusi VI redzeslokā, bet Ribakova gan – piecas reizes pēdējo piecu gadu laikā. Vienu no tām šogad par veselības aprūpes kvalitāti. Pārkāpumus neatrada, saka VI pārstāve Dina Lazdiņa. Pārējās reizes par citiem iemesliem. Jāatzīmē, ka sākotnēji VI vairījās nosaukt ārstes vārdu un lietoja apzīmējumu “viena no ārstēm”. “Es domāju, ka tam nav šajā gadījumā būtiskas nozīmes,” teica Lazdiņa. Pēc iebildes, ka žurnālistu saziņa ar iestādi nevar balstīties uz domām, viņa vārdu tomēr atklāja. 

Veselības ministrs Abu Meri solīja skaidrot, ko likums viņam ļauj darīt. Tāpat sūtīs vēstuli LĀB, aicinot pārbaudīt šo ārstu zināšanas. “Un es sūtīšu arī inspekcijai, varbūt nebūtu slikti arī vēlreiz aiziet uz konkrēto vietu un parunāt gan ar ārstu, gan ar darba devēju, gan ar pārējiem, paskatīties to situāciju. Lai būtu droši. (..) Iespējams, ka pa šo laiku cilvēki jau dara savā specialitātē kā Latvijā vajag, kā nepieciešams. Bet mēs gribam būt pārliecināti, ka tiešām nav kaitējuma pacientiem,” sacīja ministrs.

Foto: Veselības inspekcija

Gan Ārstu biedrības pārstāve Vīksne, gan Abu Meri arī uzsvēra, ka IMI sistēma jāpadara ērtāk lietojama. “Eiropas Komisijai vajadzētu veidot mūsdienīgāku digitālo risinājumu,” uzskata Vīksne. Ministrs sola pārmaiņas rosināt Eiropas līmenī. 

Lai gan paši nav bez vainas, kritikai par IMI ir pamats. Par to sūdzas arī citas valstis. E-pastā, kuru iestādes saņem, ir maz informācijas. Turklāt brīdinājumu ir daudz. “Lai pārskatītu informāciju, man ir jāpārbauda katrā vēstulē norādītais identifikācijas numurs. Mums vienkārši nav pietiekami daudz cilvēkresursu, lai katru dienu visu pārskatītu,” “15min.lt” sacīja Lietuvas veselības aprūpes speciālistu akreditācijas iestādes vadītāja Egle Savuliene. 

Eiropas Revīzijas palāta pērn konstatēja, ka nacionālās iestādes tiek “pārplūdinātas ar ziņojumiem” un tāpēc tos nepārbauda. Arī EK atzinusi, ka dalībvalstis kūtri to izmanto un saskaras ar grūtībām no lielā apjoma atlasīt svarīgākos ziņojumus. 

Kopš 2016. gada, kad ieviesa brīdinājumu sistēmu, dažas valstis ne reizi nav tos sūtījušas. 

Šobrīd pārkāpuma procedūra sākta pret Grieķiju. Dažās valstīs šai laika posmā ne reizi nav anulētas ārstu tiesības praktizēt, tāpēc nav brīdinājumu. Latvijā kopš 2016. gada gan ir anulēti vairāk nekā četri ārstu sertifikāti, bet, ņemot vērā, ka brīdinājumi IMI jāsūta par nopietniem pārkāpumiem, par visiem nesūta. Piemēram, nesūta, kad ārstam aizliegts praktizēt tikai valsts valodas nezināšanas dēļ. 

“Ir ļoti satraucoši atklāt, ka, lai gan mums Eiropā pastāv brīdinājumu mehānisms nopietniem gadījumiem veselības aprūpes sistēmā, tas ir pilns ar robiem un tiek izmantots nekonsekventi,” rumāņu “Public Record” žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Nikolā Štefanuca. 

Zvērināta advokāte Solvita Olsena, izlasījusi dokumentus par Leikumu un Ribakovu, sacīja – nedrīkstētu būt tā, ka vienā valstī ārsts netiek uzskatīts par drošu pacientiem, bet citā tiek. Viņa uzskata, ka jāseko pārbaudēm. 

Līdzīgi domā arī veselības tiesību eksperts Ronalds Rožkalns. “Ja ir vismaz divas personas, kuras turpina strādāt Latvijā, ņemot vērā, ka ir ierobežojumi citā ES dalībvalstī, pilnīgi noteikti tā nav normāla situācija,” viņš sacīja. Ņemot vērā, ka pacienti paši nevar pārbaudīt IMI sistēmu, jāspēj paļauties, ka informāciju ir izvērtējušas atbildīgās iestādes. “Jūs paļaujaties, ka šī persona ir kompetenta un viņai ir tiesības praktizēt. (..) Bet, iespējams, kompeteneto iestāžu nepilnvērtīgas kontroles dēļ jūsu veselība potenciāli var tikt apdraudēta.” 

Jautāta, vai Latvijas pacienti var justies droši, ņemot vērā, ka starptautiskie brīdinājumi palaisti garām, LĀB pārstāve Kļava sacīja: “Domāju, ka jā.” Nobeigumā viņa vēl retoriski vaicā, kas vispār ir drošība, jo arī uz ielas ne vienmēr varot justies droši.

Publikācija tapusi, sadarbojoties 50 pasaules medijiem. Darbu koordinēja Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes organizācija jeb OCCRP.