Ainars Mielavs · 28.10.2025. · Komentāri (1)
Iesaki rakstu:
Gandrīz neko savā dzīvē neesmu izdarījis pareizi ar pirmo reizi. Kļūdījos, kļūdas atzinu un mācījos. Manu valsti jau vairākus gadus pārvalda cilvēki, kuri bliež pa nagiem atkal un atkal – pašapmierināti un finansiāli nodrošināti mazohisti. Kā precīzi rakstīja Alvis Hermanis – politiķi, kas par tādiem kļuvuši pārsvarā tikai tāpēc, ka nespēj atrast godīgu darbu kur citur.
Daži klaigā, ka politika esot profesija. Tiešām? Neviens no 100 “tautas kalpiem” nevar uzrādīt attiecīgu izglītības sertifikātu. Arī es. Mans diploms ir mani darbi – dziesmas un tīrumos nobriedušie augļi.
Es pievienojos “Bez partijām”. Jo nevaru citādāk. Jo nebūs man miera, ja palikšu malā. Jo kopā ar Alvi esam gājuši izlūkos. Jo abi esam atgriezušies, viens otru neatstājot aiz frontes līnijas.
P.S. Es jau gara acīm redzu – dzirdu: “Kremļa lakstīgala! Okupekļa dziedātājs! Kādas tev vispār tiesības šajā sakarā kaut ko teikt?
Lai nu kam, bet tieši man ir tiesības! Nevienam citam, bet man savulaik pietika drosmes ar palmas zaru rokā doties Latvijas krievu midzenī ar cerību, ka dziesma un vārds palīdzēs viņus padarīt lojālus zemei, kurā viņi dzīvo. Varbūt par vēlu, tāpēc nesanāca. Bet es vismaz mēģināju. Un ar to lepojos joprojām.
Dievs svētī Latviju!
Novērtē šo rakstu:
0
0