Virtuālā ganīšanās: Zviedrija un Dānija sper soli pretī digitālajām robežām lopiem
Pasaulē pieaug tendence aizstāt fiziskās žogu līnijas ar digitālām, un arī Eiropa aktīvi pieņem šo inovatīvo ganīšanas tehnoloģiju. Zviedrija un Dānija drīzumā legalizēs virtuālās ganības, ieviešot būtisku pārmaiņu lauksaimniecības praksē. Vairs nekādu drāšu un elektrības triecienu – tikai viedas kakla siksnas, kas kontrolē dzīvnieku atrašanās vietu.
Kā darbojas virtuālās ganības?
Norvēģu startup Nofence ir izstrādājis GPS kakla siksnas, kas izveido digitālas robežas, turot lopus precīzi tur, kur tos vēlas redzēt zemnieki. Šīs neredzamās barjeras var mainīt vien dažu sekunžu laikā, izmantojot mobilo lietotni. Kad dzīvnieks tuvojas virtuālajai robežai, kakla siksna vispirms izdod maigu skaņas signālu. Ja dzīvnieks brīdinājumu ignorē, tas saņem vieglu elektrisku impulsu. Laika gaitā dzīvnieki iemācās atpazīt un respektēt skaņu, paliekot savās noteiktajās teritorijās.
Šīs saules enerģijas darbināmās kakla siksnas ir ērti lietojamas un ļauj zemniekiem attālināti definēt ganības un pārvietot robežas. Tas ievērojami ietaupa laiku un darbaspēku, kas citādi tiktu tērēts žogu remontam, kā arī samazina nepieciešamību pēc papildu lopbarības.
Drošība un dzīvnieku labturība: Vai virtuālās robežas ir saudzīgas?
Nofence uzsver, ka viņu mērķis ir palīdzēt zemniekiem pieņemt labākus pārvaldības lēmumus. Uzņēmums uzkrāj datus, kas ļauj optimizēt ganību vadību. Attiecībā uz dzīvnieku labturību, Nofence apgalvo, ka virtuālās robežas ir saudzīgākas nekā tradicionālie elektriskie žogi, jo elektriskie impulsi ir “daudz maigāki”.
Pēc Nofence datiem, dzīvnieki parasti dažu dienu laikā iemācās reaģēt uz skaņas signālu, ko pastiprina sākotnējā apmācība fizisku žogu tuvumā. Pētījumi liecina, ka līdz pat 96% gadījumu dzīvnieki apstājas pēc skaņas brīdinājuma, neradot nepieciešamību pēc elektriskā impulsa.
Lai gan pieejami “ļoti ierobežoti dati” par dzīvnieku reakciju uz tradicionālajiem elektriskajiem žogiem, Zviedrijas pētījumā netika konstatēta paaugstināta kortizola līmeņa (stresa hormons) līmeņa paaugšanās dzīvniekiem, kas izmantoja virtuālās ganības, salīdzinot ar fiziskajiem žogiem. Tomēr pētniece Lote Valunda no RISE Research Institutes of Sweden uzsver, ka ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai pilnībā garantētu dzīvnieku labturības standartus. Viņa norāda, ka ir svarīgi, lai sistēma būtu izstrādāta tā, lai dzīvniekiem būtu pietiekami daudz laika reaģēt uz skaņas signālu.
Iespējas un ierobežojumi
Virtuālās ganības var būt ļoti noderīgas teritorijās, kur ir “neiespējami uzstādīt fiziskus žogus”, piemēram, mitrājos, akmeņainās vietās vai ļoti biezā veģetācijā. Tas ļauj zemniekiem izmantot vairāk zemes ganīšanai un audzēt gaļu uz zemes, kas nav piemērota cilvēku uzturam paredzētai lauksaimniecības produkcijai.
Tomēr tehnoloģija nav bez ierobežojumiem. Kakla siksnām ir nepieciešamas baterijas, tās ir atkarīgas no GPS signāla un mobilās tīkla uzticamības. Tas var radīt pārtraukumus, īpaši attālās vietās. Tāpēc pētnieki uzskata, ka virtuālās ganības drīzāk ir papildinājums esošajām sistēmām, nevis to pilnīga aizstāšana.
Globālā tendence un turpmākie soļi
Nofence kakla siksnas jau izmanto vairāk nekā 7000 saimniecību, galvenokārt Norvēģijā, un tehnoloģija tiek ieviesta arī Ziemeļamerikā. Lai gan daudzas Eiropas valstis joprojām neļauj izmantot virtuālās ganības, tādas kā Spānija, Nīderlande, Īrija un Lielbritānija, jau ir devušas zaļo gaismu. Zviedrijas Lauksaimniecības padome 2018. gadā aizliedza virtuālās ganības, baidoties par ilgtermiņa ietekmi uz dzīvnieku labturību. Tomēr pagājušajā nedēļā Zviedrija paziņoja par gatavību legalizēt virtuālās ganības govīm un aitām no nākamā gada, kam sekos Dānija ar govju ganīšanām.
Šis solis padara Zviedriju par vienu no pirmajām valstīm, kas pilnībā legalizē šo tehnoloģiju, un paredzams, ka notiks aktīvas diskusijas un pieredzes apmaiņa ar citām valstīm.