Kādreizējās Eirovīzijas zvaigznes – ko slēpj Ralfu, Pēteri un Edmundu? Grupas “PeR” dalībnieki vairs nesarunājas
Pagājuši divdesmit gadi kopš brīža, kad latviešu mūzikas scēnā uzplauka grupa “PeR”, kas savulaik spēja pārstāvēt Latviju prestižajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šī jubileja, kas tuvojas nākamā gada janvārī, liek mums ieskatīties, kā šodien klājas šiem jaunekļiem, kuri savulaik kopā dalīja skatuvi un sapņus. Lai gan katrs no viņiem ir atradis savu personīgo ceļu dzīvē, diemžēl jāatzīst, ka savulaik tik saliedētā komanda šobrīd vairs pat nesarunājas. Kas tad ir tas, kas šos jaunekļus, kuri reiz kopā pārstāvēja Latviju Eiropas lielākajā mūzikas pasākumā, licis nostāties uz tik atšķirīgiem ceļiem un pat pārtraukt savstarpēju komunikāciju?
Šķirtie ceļi un klusuma siena
Grupas “PeR” dalībnieki – Ralfs Eilands, Pēteris Upelnieks un Edmunds Zivtiņš – savulaik bija ne tikai kolēģi, bet arī draugi, kuru kopīgā misija bija radīt mūziku un priecēt klausītājus. Viņu Eirovīzijas piedzīvojums ar dziesmu “What For?” 2013. gadā bija spilgts brīdis gan viņu karjerā, gan latviešu mūzikas vēsturē. Taču, kā tas bieži notiek dzīvē, laika gaitā cilvēku ceļi var pagriezties dažādos virzienos, un attiecības var izplēnēt. Šobrīd par “PeR” puišu savstarpējām attiecībām valda klusums, un viņi vairs nav redzami kopā ne uz skatuves, ne privātajā dzīvē. Šis fakts rada jautājumus un interesantas spekulācijas par to, kāpēc tā noticis.
Ralfa Eilanda dzīves virpulī
Ralfs Eilands, viens no “PeR” līderiem, ir turpinājis aktīvu darbību mūzikas industrijā un šobrīd ir pazīstams kā atraktīvs un talantīgs mūziķis, dziesmu autors un arī kā sabiedrisks cilvēks. Viņš ir piedalījies dažādos projektos, uzstājies solo un ar citiem māksliniekiem, vienmēr saglabājot savu unikālo stilu un enerģiju. Ralfa dzīve šķiet piepildīta ar radošiem meklējumiem un panākumiem, kas apliecina viņa nepārprotamo talantu un vēlmi būt mūzikas pasaulē. Viņa publiskā darbība liecina par to, ka Ralfs nav apstājies savā attīstībā un turpina iekarot jaunas virsotnes.
Pētera Upelnieka un Edmunda Zivtiņa aizkadari
Par Pētera Upelnieka un Edmunda Zivtiņa šī brīža dzīvi un radošajiem izaicinājumiem informācijas ir krietni mazāk. Lai gan viņi nav tik bieži redzami publiskajā telpā kā Ralfs, tas nenozīmē, ka viņu dzīve nav notikumiem bagāta. Iespējams, ka abi mūziķi ir izvēlējušies mierīgāku dzīves ritmu, pievēršoties personīgiem projektiem, ģimenes dzīvei vai arī pilnīgi citiem karjeras ceļiem, kas ir tālu no mūzikas pasaules spilgtajiem prožektoriem. Dažreiz klusums ir klusāka ceļa izvēle, kas ļauj koncentrēties uz sevi un savām vērtībām, nevis uz nepārtrauktu publisku darbību. Kāds varbūt ir atradis mieru un gandarījumu citās dzīves jomās, kas nav saistītas ar skatuvi un aplausiem.
Nenoteiktības un ilgošanās pēc kopīgā
Lai gan oficiālu paziņojumu par konfliktiem vai domstarpībām starp “PeR” dalībniekiem nav, klusuma siena starp viņiem ir fakts, ko nevar ignorēt. Var tikai minēt, vai tas ir radies pārpratumu, dažādu dzīves prioritāšu vai arī vienkārši laika gaitā radušās atsvešināšanās rezultātā. Dažreiz pat vis ciešākās draudzības var izjukt kā kārts namiņš, ja tās netiek koptas un uzturētas. Būtu žēl, ja šis talantīgais trio, kas spēja vienoties mūzikā, vairs nespētu atrast kopīgu valodu arī ārpus tās. Šī situācija rada skumjas pārdomas par to, cik trauslas var būt pat stiprākās saites, kad dzīves straujā plūsma atdala cilvēkus.
Atmiņas par Eirovīzijas spožumu
Atceroties “PeR” laikus, īpaši viņu dalību Eirovīzijā, ir skaidrs, ka viņiem bija liels potenciāls un spēja radīt kaut ko patiešām īpašu. Viņu dziesma “What For?” joprojām daudziem asociējas ar optimismu un enerģiju, un tā bija spilgts piemērs tam, ko latviešu mūziķi spēj. Žēl, ka šis kopīgais radošais uzliesmojums nav pāraudzis ilgstošā sadarbībā. Varbūt kādreiz nākotnē, kad būs pagājis vēl vairāk laika un savstarpējās emocijas būs nedaudz nomierinājušās, šiem jaunekļiem izdosies atjaunot kontaktu un pat, iespējams, atkal radīt kādu kopīgu muzikālu projektu, kas iepriecinātu gan viņus pašus, gan viņu talanta cienītājus. Līdz tam mums atliek vien baudīt viņu pagātnes darbus un cerēt uz labāko.